Ar to gan ne vienmēr pietiek vainīgā atrašanai, bet cilvēktiesību eksperts Artūrs Kučs norāda - ja grozījumus pieņems, «cilvēki varētu beidzot saprast, ka par to, ko viņi saka publiski, ir jāatbild, vienalga, vai to dari laikrakstā vai interneta vidē».
TM pārstāve Laura Pakalne Dienai skaidroja, ka Civilprocesa likums jau tagad nodrošina to, ka tiesa var no to turētājiem izprasīt pierādījumus, bet problēmas radot Elektronisko sakaru likums, kurā noteikts, ka informāciju var izprasīt krimināllietās, bet ne civillietās, tādēļ reizēm, atsaucoties uz to, ir bijuši atteikumi izsniegt tiesai informāciju. Parasti vienīgā informācija, kas interneta vietņu turētājiem pieejama par komentāru autoriem, ir viņu IP adrese. Noskaidrojot, no kādas IP adreses rakstīts aizskarošais komentārs, arī būs iespējams noteikt personu, kurai tā piešķirta. «Protams, ministrija apzinās riskus, ka internetā var komentēt arī no Wi-fi punktiem vai interneta kafejnīcām, un, pieņemot šos grozījumus, netiks atrisinātas visas problēmas, taču svarīgi ir noteikt kārtību, kā persona sevi var aizstāvēt, un tad jau turpināt darbu pie iesāktā,» atzina TM pārstāve. Vienu un to pašu IP adresi, kas piešķirta privātpersonai, var izmantot dažādi cilvēki. L. Pakalne atzina, ka «pilnīgi nodrošināt aizskarto tiesību aizsardzību nebūs iespējams». Ar likuma grozījumiem nupat iepazinusies arī valdība, kura lēmusi, ka satiksmes ministram tie jāiesniedz Saeimā. L. Pakalne norāda, ka šie likuma grozījumi nepieciešami saskaņā ar Eiropas Komisijas direktīvu, kurai strauji tuvojas ieviešanas termiņš - šā gada 25. maijs -, tāpēc grozījumi būtu jāpieņem pēc iespējas drīzāk.
Apspriežot grozījumus valdībā, kā ziņo BNS, premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) izteicis bažas, vai tādējādi nepalielināsies jau tā augstā tiesu noslodze. TM valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis gan viņu mierinājis, ka sūdzību skaits nebūs mērāms tūkstošos, jo prasības iesniedzējiem būs jāmaksā nodeva. Līdzīgi domā cilvēktiesību eksperts A. Kučs: «Vairāk lietu droši vien būs, bet nedomāju, ka tas pārslogos tiesas.» Viņš arī piebilst - rupji un aizskaroši izteikumi var būt samērīgi, ja pats aizskartais cilvēks ir šādu vērtējumu pret sevi izsaucis. Tas būtu jāvērtē tiesai, bet valstij ir jānodrošina, ka tiesa to var izdarīt: «Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) savulaik bija lieta pret Somiju. Uz kāda nepilngadīgā interneta adresi bija sūtīti neķītri izteikumi, bet tiesa atteicās viņa prasību izskatīt, jo nevarēja identificēt aizskārējus. ECT toreiz pateica, ka nevar būt tā, ka internetā persona paliek pilnībā bez aizsardzības.»
Savukārt tiesību zinātņu doktore Kristīne Dupate atgādina, ka dažādām sabiedrības grupām pieļaujamais aizskāruma līmenis atšķiras: «ECT ir teikusi, ka politiķi var nosaukt par idiotu, jo politiķa kritizēšanas robežas ir krietni plašākas nekā citām personām. Protams, to nedrīkst darīt nepamatoti -tajā konkrētajā gadījumā politiķis tika nosaukts par idiotu viņa nepareizo izteikumu par vēsturi dēļ.» Viņa norāda, ka kritizēt var cilvēka profesionālo darbību, bet bieži vien internetā kritika kļūst personiska. «Sabiedrības ieguvums noteikti būs lielāks nekā indivīda tiesību ierobežojums. Protams, ne visu dzīvē var paredzēt, problēmas izkristalizēsies tad, kad šo regulējumu sāks piemērot praksē,» viņa prāto.