No pašu policistu stāstītā gan izriet - šāda neizpratne rodas no cilvēku gaidām, ka uzreiz pēc ziņojuma nosūtīšanas atbrauks policijas ekipāža ar ieslēgtām bākugunīm un točkas saimniekus taisnā ceļā aizvedīs uz cietumu, kaut patiesībā jāiziet gana laikietilpīgs process, kamēr krutkas tirgoņus izdodas izravēt ar saknēm.
Kopš «točku karte» 21. jūnijā tika iedarbināta, tajā atzīmes izdarītas 885 reizes jeb vidēji saņemti vairāk nekā 20 ziņojumi dienā. Vairāk nekā puse no atzīmēm izdarīta Rīgas reģionā, bet otri aktīvākie ziņotāji bijuši latgalieši. Policijas pārstāve Sintija Virse gan steidz uzsvērt, ka «šie skaitļi nav pielīdzināmi nelegālo tirdzniecības vietu skaitam, jo nereti vairāki cilvēki atzīmējuši vienu un to pašu vietu, tāpat ir gadījumi, kad pēc policijas pārbaudēm sniegtā informācija neapstiprinās».
Viņa arī norāda, ka lielākajā daļā atzīmēto vietu policija jau darbu uzsākusi vai plānojusi sākt. Atklāts paliek jautājums - kāda tad īsti ir ziņošanas jēga? «Noziņoju par sev zināmu točku jūlija sākumā, kā izdzirdēju, ka tāda iespēja internetā ir. Bet kopš tās reizes tā arī neesmu redzējis nevienu policijas auto piebraucam pie kaimiņmājas, kur lodziņš ir smuks un uzkrītošs, bet «klienti» joprojām tur staigā regulāri. Cik ilgi man būtu jāgaida, varbūt ziņot vēlreiz? Pagaidām tomēr šķiet, ka jēga no tā būs maza,» Dienai sūrojās rīdzinieks Andris.
No pašu policistu stāstītā izriet - jēga būs, bet jāpaciešas. Anonīmie ziņojumi caur «točku karti» automātiski nonāk attiecīgajā iecirknī, un, ja ziņa ir par kādu policijai līdz šim nezināmu točku, tiek uzsākta administratīvā lietvedība, meklēti liecinieki, kas varētu apstiprināt, ka šajā vietā tiešām notiek nelegāla tirdzniecība, piemēram, ķerot no točkas iznākošos klientus vai lūdzot iesniegumus rakstīt točkas kaimiņiem. Tas nepieciešams, jo iekļūšanai točkā tik un tā vajadzīga tiesneša sankcija, kas bez kārtīgas pierādījumu bāzes jeb atsaucoties tikai uz anonīmu «viena tante teica» ziņojumu dota netiek. Līdz ar to anonīmi ziņot caur «točku karti» ir jēga, norādot tajā pēc iespējas detalizētāku informāciju, lai policisti jau iepriekš zinātu, piemēram, cikos iet dežurēt pie točkas, lai būtu lielākas iespējas kādu liecinieku savaņģot, tomēr labāk būtu saņemt drosmi un iet liecināt oficiāli.
Ja izdodas iegūt tiesneša sankciju un točkā atklāt nelegālās preces, tās turētājs var tikt administratīvi sodīts par to glabāšanu. Ja grib sodīt arī par tirgošanu, jāsavāc pietiekams pamats, lai tiesnesis dotu sankciju veikt operatīvo eksperimentu jau kriminālprocesa ietvaros. Protams, konstatējot pārkāpumu, uz vietas esošā prece tiek konfiscēta, bet tas nebūt nenozīmē, ka nelegālais bizness momentā ir sagrauts, jo, pirmo reizi kādu pieķerot, draud tikai administratīvā atbildība un tirgoņi aiz restēm vēl nenonāk, tādēļ var no sava piegādātāja iegādāties jaunu preci un turpināt tirdzniecību. Tas gan, protams, nenozīmējot, ka policija ir bezspēcīga, jo vienreiz pieķerts tirgonis, kurš savu rūpalu tomēr vēl neizbeidz, tik un tā kļūst daudz piesardzīgāks, pārdodot savu preci vairs tikai ļoti šauram uzticamo klientu lokam, un tādējādi nelegālais bizness tiek stipri ierobežots. «Piemēram, mūsu iecirknī ir viena točka, par kuru jau notiek kriminālprocess. Tirdzniecība vēl turpinās, bet tirgotāja tagad savu preci iedrošinās pārdot tikai trim ļoti konkrētiem cilvēkiem, kuriem uzticas,» skaidroja kāds policists.