Viņa studijām ņēmusi gan valsts galvotu kredītu, gan bankas komerckredītu un saka, ka arī apmēram 70% viņas kursa biedru izmanto vienu, otru vai abus. Kamēr par maksas/bezmaksas augstākās izglītības modeli sabiedrībā vēl tiek diskutēts, arī šāgada augstskolu reflektantiem nāksies saskarties ar līdzšinējo jautājumu nr. 1 - cik maksās studijas, un kā šo maksu segt, ja budžeta vieta iet secen.
Divi kredīti un mērķi
Pēc vidusskolas Madara ļoti gribēja studēt, bet vecākiem tādas naudas nebija. «Gribpirmo semestri bija jāsamaksā pašam, turklāt togad kredītiem bija ļoti daudz gribētāju - nebija garantijas, ka to vispār izdosies saņemt. Tāpēc 1300 latu par pirmo studiju gadu paņēmu kā komerckredītu Swedbank.» Madara atceras, ka tolaik, treknajos gados, procentlikme, kas komerckredītam jāatmaksā ik mēnesi jau mācību laikā, bijusi zemāka nekā tagad.
Kad Latvijā sākās krīze, bija jālemj, ko darīt tālāk, Madara stāsta. «Sapratu, ka gribu turpināt studijas, jo man ir lieli mērķi. Laikus pieteicos un dabūju valsts galvoto studiju kredītu.» Lai gan teorētiski Madara var cerēt uz ierotēšanu budžeta grupā, viņa uz to nepaļaujas - budžeta vietu «vadībniekiem» ir maz, un vidējai svērtajai atzīmei tad jābūt ap 9. «Bet, ja esi iesaistījies sabiedriskajās aktivitātēs, visu nevar dabūt gatavu. Es arī uzskatu, ka studijas ir studijas, bet papildu pieredzi, nereti pat vērtīgāku par studijām, tu dabū NVO,» studente teic. Viņa darbojas LU Studentu padomē un palīdz ar sponsoru meklēšanu futbola skolai Metta, jo studijās specializējas mārketingā. Vasarās piestrādājusi Minhauzena muzejā, bet pilna laika mācības savienot ar patstāvīgu darbu būtu grūti. Par paņemto kredītu atmaksāšanu, kas abos gadījumos būs jāsāk pēc augstskolas absolvēšanas, viņa gan īpaši neuztraucas. «Ja centīšos un sasniegšu savus mērķus, domāju, problēmu nebūs.» Madaras galvenais mērķis ir «būt labam cilvēkam», daudz zināt, iesaistīties sabiedriskajās aktivitātēs, jo tās dod pieredzi, kontaktus un paver ceļu uz darba iespējām.
Jāmaksā kā līdz šim
Par to, ka viss kļūst tikai dārgāks, topošajiem studentiem jāuztraucas nav, jo 2011./2012. gadā augstskolas studiju maksu būtiski mainīt neplāno. Tās amplitūda līdz ar to varētu saglabāties kā pērn: pamatstudijas pilna laika programmās valsts augstskolās maksāja Ls 465-4582, bet privātajās - Ls 385-2690, rāda IZM dati.
Atsevišķās programmās maksa par mācībām šāgada reflektantiem pat samazināta. LU tā noticis ar optometrijas bakalaura programmu (pērn - Ls 1300, šogad - Ls 1250), RSU - ar pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības programmu Veselības sporta speciālists (no Ls 865 uz Ls 780), bakalaura programmām Farmācija (no Ls 3139 uz Ls 2100) un Veselības sports (no Ls 780 uz Ls 716). RTU studiju maksu atstājusi līdzšinējo - pamatstudijās no Ls 950 (inženieru programmās, ar dažiem izņēmumiem) līdz Ls 2150 (arhitektūras programmā). Maksa nemainās arī Dienas uzrunātajās privātajās augstskolās BA Turība un RISEBA. Izņēmums gan ir Turības Talsu filiāle, kur mācību maksa samazināta no Ls 670 uz Ls 490. «Tā vēlamies veicināt šī reģiona jauniešu palikšanu savā pilsētā pēc vidusskolas. Pēdējo gadu pieredze rāda, ka tieši šīs apkaimes jaunieši arvien vairāk izvēlas studijas Rīgā, Liepājā vai Ventspilī,» skaidro Turības pārstāve Līga Beināre. Tāpat kā iepriekš privātajās augstskolās tiek piešķirtas studiju maksas atlaides - par to, ja augstskolā studē kāds radinieks, par pieteikšanos uzņemšanas pirmajās dienās, par labām sekmēm, dalību augstskolas projektos vidusskolēniem, pārnākšanu no citas augstskolas, sabiedriskajām aktivitātēm vai sportošanu, RISEBA - arī par pieteikšanos jaunajās studiju programmās Arhitektūra un Biznesa psiholoģija.
Runājot par valsts budžeta vietu skaitu - pamatstudijās LU tas šogad nedaudz samazinājies (no apmēram 1500 uz 1410; visvairāk to ir datorzinātņu bakalaura programmā - 220), savukārt RTU - pieaudzis (no 1846 uz 1943). RSU mazāk budžetnieku uzņems studiju programmā Medicīna (250, ne vairs 274), bet vairāk - programmā Sabiedrības veselība (24, ne vairs 12). Jaunievedums RSU šogad ir augstskolas pašas finansētas budžeta vietas 45 labākajiem sociālo zinātņu studentiem. Arī privātās augstskolas sekmīgākajiem saglabā iespēju studēt par velti.
Vairāk parādnieku
Ja budžeta vieta tomēr nespīd, par mācībām jāmaksā no savas kabatas vai jādomā par studiju kredītu. Kā stāsta IZM Studiju un zinātnes administrācijas vadītājs Jānis Ķirsons, studentu skaits, kas vēlas saņemt valsts galvotos studiju vai studējošā kredītus, pēdējos gados būtiski nav pieaudzis. Te sava ietekme meklējama gan studentu kopskaita sarukšanā, gan tajā, ka cilvēki cenšas kredītus ņemt apdomīgāk. Izteikti vairāk gan kļūst to, kas ņem studējošā kredītu, lai segtu dzīvošanas izmaksas, mācoties ārzemēs, kā arī to, kas kavē studiju vai studējošā kredīta atmaksu vairāk par pusgadu - agrāk tādu bija 2-3%, tagad - 5%.
Pieprasījums pēc kredītiem ir krities un, visticamāk, kritīsies vēl, prognozē bankas, taču norāda, ka studentu skaits, kas piesakās to piedāvātajiem komerckredītiem, tomēr pieaug, jo šis pakalpojums Latvijā ir samērā nesens, turklāt ļauj studiju maksu segt arī licencētu un nepilna laika programmu studentiem, kam liegti valsts galvotie kredīti. Aktīvākais kredītu pieteikumu iesniegšanas laiks ir rudens, un strauji audzis lūgtais finansējuma apjoms, ko var skaidrot ar studiju maksas izmaiņām, teic SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere. Nordea bankas Nenodrošināto kredītu un līzinga produktu attīstības vadītājs Miks Miķelsons savukārt iesaka pirms lēmuma pieņemšanas salīdzināt banku kredītu piedāvājumus, to procentlikmes un nosacījumus. Ne banku, ne valsts galvoto studentu kredītu piešķiršanas un atmaksas procedūrā gan nekādu būtisku izmaiņu šogad nav.