Otrkārt, veikalos lasu etiķetes. Arī organiskās pārtikas veikalos, jo dažādiem ekostandartu izsniedzējiem ir dažādi kritēriji. Piemēram, Nīderlandē, kur patlaban dzīvoju, gaļas produktos pieļauj nātrija nitrātu (E-250). Man ir iebildumi arī pret rauga ekstraktu un dekstrozi (tos var atrast organiskajā pārtikā), ko daži eksperti līdzās slavenākajam «nelietim» monosodija glutamātam pieskaita pie neirotoksīniem.
Treškārt, izvēlos pēc iespējas mazāk pārstrādātus produktus. Tā vietā, lai nopirktu Mendeļejeva tabulas cienīgu desu, izvēlos gaļu. Tā vietā, lai nopirktu gatavu torti, kas piepičkāta ar tik daudzām E-vielām, ka jau sāk aptrūkt pirkstu, lai tos saskaitītu, es cepu torti pati. Tas, starp citu, ir fantastisks veids, kā ierobežot sevi. Gribas torti? Lūdzu, maisām mīklu, taisām pildījumu. Diezin vai katru dienu pa tortei uztaisīsies...
Ceturtkārt, vados pēc mazākā ļaunuma principa. Pērkot jebko, sākot no maizes un beidzot ar čipšiem, vispirms atsijāju produktus, kuriem ir visīsākie ingredientu saraksti, un tad no tiem izvēlos produktus, kuru etiķete man vislabāk saprotama.
Piektkārt, parastais ābols vienmēr būs labāks par parastu konfekti. Organiskā konfekte būs labāka par parasto konfekti un, iespējams, pat labāka par parasto ābolu. Bet organiskais ābols vienmēr būs labāks gan par parasto ābolu un konfekti, gan par organisko konfekti. Tomēr, ja organiskais ābols ceļojis no Argentīnas, tad es izvēlos parasto Latvijas ābolu un tikai sezonas laikā.
Sarežģīti? Grabažas no īsta ēdiena iemācās atšķirt aptuveni gada laikā. To saku no pieredzes, jo arī es reiz esmu bijusi «spoža viduvējība» attiecībās ar ēdienu. Dārgi? Jā, dārgāk nekā ēdot parastu pārtiku. Bet, ja ir savs dārzs un tradicionāli saimniekojoši lauku radinieki, pat ar vidējo pensiju var šādi dzīvot, jo ietaupīts būs uz zālēm.