Abi šie notikumi ir saasinājuši attiecības valdošajā koalīcijā šādai politiskajai sacensībai visnepiemērotākajā brīdī, kad daudzu sabiedrības grupu pārstāvji ir uz izmisuma robežas un valdībai vairāk nekā jebkad vajadzētu spēt strādāt koleģiāli. Uz to vairākkārt ir norādījis mazākās koalīcijas partijas Tēvzemei un brīvībai/LNNK līderis Roberts Zīle, kurš aicināja: «Sīkumaini strīdi un vēlme sevi parādīt kā vienīgos nācijas aizstāvjus starp valdošās koalīcijas partijām ir absolūti nepieņemami brīdī, kad valsts ir krīzes situācijā un no saliedēta un sekmīga valdības darba ir atkarīga Latvijas spēja no šīs krīzes izkļūt.»
Konsolidējas arī citi
Grūti iedomāties ideoloģiski radniecīgākus politiskos spēkus kā TP un JL ar tās nodalījušos daļu, kas vēlāk izveidoja Pilsonisko savienību (PS). Taču ne starp vienu politisko spēku nav tik skaļu pretrunu kā starp TP un JL. Jaunā laika pārstāvji atzīst, ka saknes, iespējams, ir 2002.gadā, kad JL ienāca politikā kā pretspēks TP, solot nomainīt veco politisko eliti. Tagad ar šādu mērķi sevi pieteica JL, PS un SCP topošā apvienība. Par to vēlāk koalīcijas partneriem neizpratni izteica Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas līderis Augusts Brigmanis, atgādinot, ka JL un PS strādā vienā valdībā ar šīm partijām un ZZS uzskata sevi par ļoti koleģiālu partneri.
Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) piekrīt, ka ZZS patiešām esot labs sadarbības partneris. Viņš arī norāda, ka vismaz JL mērķis bija labējo spēku apvienību veidot plašāku, noliekot malā ambīcijas, jo jautājums esot «par nacionālas valsts pārvaldīšanu un tās interešu aizstāvēšanu, kas iegūtu citu virzību, ja pie varas nonāk promaskaviskie spēki». Ar teikto ir domāti Saskaņas centra (SC) panākumi pašvaldību vēlēšanās. LPP/LC līderis Ainārs Šlesers jau ir paziņojis, ka LPP/LC un SC vienotā blokā startēs arī uz Saeimu. Var secināt, ka vēlēšanās nopietnākie spēlētāji būs JL, PS, SCP apvienība, SC un LPP/LC, kā arī ZZS un TB/LNNK, kuru sarunās tiek apsvērta iespēja kopīgi startēt vēlēšanās.
TP gatavo piedāvājumus
Tautas partijas agresivitāte liecina, ka šī partija, kuras reitings ir zem 2%, noskaņota atgūt ietekmi un, visticamāk, kopā ar dibinātāju A.Šķēli. Pēc dažu JL politiķu domām, tāpēc TP cenšas parādīt premjeru Valdi Dombrovski un JL no sliktākās puses - jo būšot lielāks haoss valstī, jo lielākas izredzes A.Šķēlem kā savulaik veiksmīgam krīzes premjeram gūt atbalstu sabiedrībā. Netieši to apstiprina arī sestdien plānotā ekonomikas konference - ja TP patiesi vēlētos kopā ar JL izvest valsti no krīzes, uz konferenci būtu uzaicinājusi arī ekonomikas ministru. Nesen intervijā LNT raidījumā 900 sekundes TP valdes locekle Kristiāna Lībane-Šķēle arī sacīja: «Manuprāt, tas veids, kādā JL redz notikumu virzību, ir diezgan liela neiecietība, iebildumi pret jebkuru alternatīvu piedāvājumu. Savukārt TP savu misiju redz tieši alternatīvā piedāvājumā.» K.Lībane-Šķēle arī sagatavoja sabiedrību iespējai, ka A.Šķēle varētu atgriezties, jo teica: «Ja būtu izaugsmes laiks, ļoti labi laiki un būtu skaidrs, ka valdība sper pareizos soļus pareizā virzienā, tad tā būtu pilnīgi cita situācija, un es teiktu - drīzāk nē. Tā kā šobrīd tādas pārliecības nav, es pieļauju, ka tik sliktos laikos kā šie viņš varētu šādu iespēju apsvērt.»
Sociologs A.Freimanis atgādina: «Viņi ir vienas ģimenes locekļi, un Kristiāna Lībane varētu līdzsvarot to reputāciju, kas ir Šķēlem. Ja TP atgriežas ar Šķēļu pāri, tad pārvarēt 5% barjeru ir lielākas izredzes.» Taču, «lai noliktu reputāciju otrajā plānā, viņam ir jābūt programmai, kas radītu pārliecību, ka TP viņa vadībā spēj pārvarēt krīzi», uzskata A.Freimanis. TP konference, kā arī paša A.Šķēles sacītais liecina, ka TP to ir apzinājusies. Lai novērstu uzmanību no nākotnes nodomu atklāšanas, ziņu aģentūrai LETA A.Šķēle bija norādījis, ka svarīgāka par personāliju jautājumu esot valsts ekonomiskā attīstība.