Lai TP šajā valdībā nejustos diskomfortā, tā vēlas, «lai mūsu priekšlikumos nemeklētu zemstrāvas un tos neignorētu, bet par tiem normāli diskutētu», _Dienai_ teica V.A.Krauklis. _Jaunā laika_ priekšsēde Solvita Āboltiņa sola iespēju diskutēt, bet uzsver, ka «premjeram ir tiesības prasīt no ministriem darbu un rezultātu».
Šķēles faktors
Jaunā laika kā premjera partijas situācija var sarežģīties, ja piepildās paredzējumi par TP dibinātāja Andra Šķēles atgriešanos, jo tad «viņš atgriežas kā šīs partijas līderis», intervijā Dienai atzina TP bijušais frakcijas vadītājs Māris Kučinskis. Viņš arī norādīja, ka tas virziens, kuru TP savā darbībā ir izvēlējusies, neizbēgami noved pie A.Šķēles atgriešanās. Tas savukārt nozīmētu, ka TP dibinātājs sēdētu koalīcijas padomē līdzās finanšu ministram Einaram Repšem (JL), Pilsoniskās savienības līderim Ģirtam Valdim Kristovskim un varbūt vēl vairākiem cilvēkiem, ar kuriem viņš nav kādu laiku parunājies.
Tiesa, ir jautājums, vai A.Šķēle vēlētos sēdēt koalīcijā kopā ar Jaunā laika līderiem, ja iepriekš pārstāvējis to TP spārnu, kas neticīgi vērtēja sadarbību ar JL. V.A.Krauklis gan uzsver, ka partijā vēl nav bijusi diskusija par to, kura cilvēka vadībā TP startēs 10.Saeimas vēlēšanās. Ne agrāk kā novembra beigās paredzētajā TP kongresā, kam vajadzētu notikt jau pēc 2010.gada valsts budžeta pieņemšanas, priekšsēdētājs nebūtu jāpārvēl. Mareks Segliņš šajā amatā pērn ir ievēlēts uz diviem gadiem. «Iespējams, ka paliks Mareks Segliņš, iespējams, būs cits līderis,» sacīja V.A.Krauklis.
TP, kas līdz ar frakcijas vadības maiņu, to uzticot Vinetai Muižniecei un V.A.Krauklim, izvēlējusies arī agresīvāku darbības stilu un konfrontāciju ar JL, pagājušajā nedēļā agresivitāti publiskajā retorikā nomainīja ar vēlmi «nekašķēties un saprasties ar JL, jo kopā mums ir jāpieņem budžets un nav ko vienam otru apkarot», kā sacīja M.Segliņš. Viņš šo līniju centās izturēt arī šonedēļ Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā, uzsverot nepieciešamību izvairīties no strīdiem un, nepakļaujoties S.Āboltiņas mēģinājumiem uz tiem izprovocēt, kad viņa ierosinājumu pagarināt alkohola tirgošanas laiku saistīja ar TP centieniem panākt, «lai cilvēki dzer šņabi» un nedomā par to, kas notiek. «Tikai tāpēc, ka esmu apsolījis neļaut Jaunajam laikam ievilkt sevi kašķī, es izmantošu iespēju paklusēt,» radioraidījumā atbildēja M.Segliņš.
Sola pieņemt budžetu
Pēc pagājušajā nedēļā notikušās JL un TP vadības tikšanās šonedēļ par nākamā gada valsts budžeta projektu abas partijas, ja neskaita finanšu ministra E.Repšes atšķirīgo pozīciju, jau bija vienisprātis - TP par pieņemamu uzskata izdevumu samazinājumu par 275, nevis 500 miljoniem latu. Neaizskaramo jomu, kurās nebūtu līdzekļu samazinājuma, sarakstā ir arī TP atbildībā esošā veselība. Taču nedēļas otrajā pusē kļuva redzams, ka sarežģījumus var izraisīt valdības lēmums apcirpt sociālās aizsardzības izdevumus par 6%, kas nozīmē to samazinājumu par 92,6 miljoniem latu. Tādā gadījumā tas skartu dažāda veida pabalstus un arī pensijas. Par labklājības jomu atbildīgā Zaļo un Zemnieku savienība jau ir paziņojusi, ka nevarēs piekrist tēriņu ierobežošanai krīzes laikā uz sociālās aizsardzības rēķina, kā maksimālo samazinājuma summu minot 40 miljonus latu. Šo pozīciju par riskantu budžeta pieņemšanā atzīst arī TP cilvēki.
JL un TP līderi pagaidām ir arī apliecinājuši vēlmi pieņemt budžetu, apzinoties, kādas sekas varētu radīt iespējamie sarežģījumi, ja par to Saeima nenobalso. Taču zīmīgi, ka neatkarīgi viens no otra kāds JL politiķis un kāds no opozīcijā esošās LPP/LC līderiem prognozēja, ka Tautas partija «ar šo valdību līdz vēlēšanām aiziet nevar», jo tai nav izdevīga JL kā varas partijas nostiprināšanās. TP ne tikai neesot labas pozīcijas valdībā, bet arī tās ministri nav pietiekami pamanāmi. Tāpēc pēc budžeta pieņemšanas, kad situācija stabilizēšoties, TP varētu meklēt veidu, kā mainīt valdību. Pagaidām TP līderi to nepieļauj. «Tautas partija apzinās, ka situācija koalīcijā nebūs vienkārša, jo nāk vēlēšanas un palielināsies savstarpējā greizsirdība, jo mums ir piedāvājums, kā citiem nav,» sacīja V.A.Krauklis, uzsverot, ka opozīcijā partija nekad nevarētu ietekmēt tik daudz, cik esot valdībā. Taču valdības maiņas rezultātā TP jau var atstāt opozīcijā arī kādu citu.