Šobrīd vairāk nekā jebkad valstī ir vajadzīga vienota valdība ar vienotiem mērķiem,» pirmdien pēc tikšanās ar premjeru Valdi Dombrovski (_JL_) sacīja Valsts prezidents V.Zatlers. Taču iespaids pirmdien pēc sadarbības padomes sēdes, kur Tautas partijas līderi diezgan dzēlīgā tonī iebilda gandrīz visam, ko apgalvoja _Jaunais laiks_, un otrādi, padara vēl mazāk ticamu iespēju, ka abas partijas spēs vienoties.
TP vienīgais sabiedrotais šobrīd ir opozīcijā esošā LPP/LC, kas paziņojusi, ka vairs neatbalstīs valdību. Pārējie partneri cenšas nesaasināt situāciju un nekritizē premjeru, kurš sabiedrībai patiešām nav parādījis skaidru tālāko valdības rīcību. V.Dombrovskis izturas tā, it kā šīs politiskās pretrunas viņu neskartu, un uz visiem jautājumiem par politisko stabilitāti atbild ar secināto, ka «valdība ir stabila, jo neviena partija nav izrādījusi interesi izstāties no koalīcijas». TP patiešām ir uzsvērusi, ka negatavojas to darīt. Dažuprāt, tai nav plāna par tālāko rīcību valdības krišanas gadījumā, kas arī neesot patiesais mērķis. Mērķis varētu būt raidīt signālus par politisko nestabilitāti, tādējādi kaitējot ne tikai valsts, bet arī premjera partijas tēlam. Tas sasaucas ar Jaunā laika līderes Solvitas Āboltiņas sacīto - zinot, ka starptautiskie aizdevēji vērtē politisko situāciju Latvijā, kādam varētu būt nolūks parādīt, ka valdība nav stabila, un pēc tam piedāvāt lata devalvāciju kā izeju no krīzes. Raksturojot TP izturēšanos, S.Āboltiņa pirmdien lietoja tādus apzīmējumus kā «destruktīva un ciniska rīcība».
Savukārt TP frakcijas vadītājas vietnieks Vents Armands Krauklis JL līderes teikto nodēvēja par muļķībām. Viņš teica: «Diskusija par lata piesaistes koridora paplašināšanu ir loģiska, bet nevajag biedēt, ka tā var radīt draudus. Lata kurss var arī nemainīties, bet būtu skaidrība investoriem». Turklāt, tā būtu diskusija koalīcijā, kurā viena partija bez citu atbalsta nevar neko panākt, norādīja V.A.Krauklis. TP frakcijas līderi bija iepriecināti, ka premjers ir izpildījis vienu viņu vēlēšanos un piedāvājis nākamā gada valsts budžeta projekta sagatavošanas grafiku. Tas paredz, ka pirmā valdības ārkārtas sēde par budžetu būs sestdien, 19.septembrī, pirms kuras piektdien savu sēdi rīkos TP frakcija. Tā pie sevis uzaicinājusi finanšu ministru Einaru Repši (JL), un šī sēde ir paredzēta atklāta, kas ir ļoti rets gadījums TP praksē. Budžeta projektu valdība Saeimā plāno iesniegt 23.oktobrī.
Taču par jautājumiem, kurus koalīcija pārmantoja no iepriekšējām nedēļām, vienoties nav izdevies. TP nevēlas virzīt citu kandidātu darbam Saeimas prezidijā Antas Rugātes vietā. Tincināta par iespējām atrisināt jautājumu par vakanto vietu prezidijā, TP frakcijas vadītāja Vineta Muižniece sacīja: «Tas nav ne pirmās, ne otrās, ne simtās nozīmes jautājums.» Saeimas sēdes darba kārtībā ceturtdien ir arī grozījumi likumā par nekustamā īpašuma nodokli, kas paredz mājokļa nodokļa ieviešanu. V.Dombrovskis norādīja, ka nekustamā īpašuma nodokļa bāzes paplašināšana bija paredzēta jau pirmajā vēstulē Starptautiskajam Valūtas fondam, kuru parakstīja toreizējais finanšu ministrs Atis Slakteris (TP), tāpēc TP viedokļa maiņa, tagad iestājoties pret, neesot saprotama. TP frakcijas vadītāja Vineta Muižniece domā, ka diskusija par šo jautājumu parlamentā «varētu būt populistiska un nedotu finansiālu ieguvumu». TP aicina meklēt citus risinājumus, piedāvājot uzsvaru likt uz ekonomikas sildīšanu. Ilma Čepāne (Pilsoniskā savienība) uzskata, ka no diskusijas par nekustamā īpašuma nodokli nevarēs izvairīties, jo nekustamā īpašuma tirgus ir sastindzis. Mājokļa nodoklis esot jāuztver kā tirgus regulēšanas instruments - ja būtu šāds nodoklis, cilvēki neturētu īpašumus, kas tagad stāv tukši, uzskata politiķe. V. Dombrovskis bija sapratis, ka TP pirmdien valdes sēdē vēlreiz lems par savu pozīciju jautājumā par nekustamā īpašuma nodokli. Taču tai pat nebija plāns to darīt. V. Muižniece valdi informējusi par koalīcijas sēdē runāto, bet savu lēmumu neatbalstīt nodokļu sloga palielināšanu TP pat negrasījās pārskatīt.