Cerēt uz valsts pilnvērtīgu atbalstu un pasīvi noraudzīties valsts dotāciju samazinājumā pēdējos trīs gados ir izaicinājums uzņēmumiem, kuri vēlas orientēties uz attīstību. Jautājums, kas prasa valstiska līmeņa risinājumu, ir neatbilstoša apjoma budžeta līdzekļi zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas jomā attiecībā pret pasūtīto apjomu.
Pēdējo gadu situācija liecina, ka regulāro pasažieru pārvadājumu nozare Latvijā piedzīvo kritumu un ir nepieciešama aktīva rīcība, lai to sakārtotu. Lielā mērā nozares lejupslīde saistīta ar nesakārtotiem normatīvajiem aktiem likumdošanā un to, ka ir pavērtas iespējas nozarē veikt pretlikumīgu komercdarbību, traucējot regulāro pasažieru pārvadātāju darbu un saasinot negodīgu konkurenci.
Vairākkārtējas pasažieru pārvadājumu nozares pārstāvju iniciatīvas pēdējos gados, vēršoties pie atbildīgajām valsts struktūrvienībām, lai meklētu risinājumus šīs nozares saspringtajai situācijai, ir palikušas bez atbildes un bez precīzi definētas pārliecības par laiku, kad gaidāmie uzlabojumi varētu tikt skatīti un īstenoti.
Vēl aizvien nozarē sāpīgākais jautājums skar neregulāro pasažieru pārvadātāju darbības ierobežošanu un šī jautājuma tiesiskās bāzes sakārtošanu. Ir svarīgi, lai Autopārvadājumu likums un atbilstošie Ministru kabineta noteikumi sakārtotu neregulāro pārvadājumu veikšanu iekšzemē un skaidri definētu neregulārā pasažieru pārvadātāja statusu, jo tas ļaus nepārprotami atšķirt neregulāru pasažieru pārvadātāju no regulāro pasažieru pārvadājumu pakalpojuma sniedzēja un piemērot visus tiesiskos regulējumus, tiesības un pienākumus. Pašreiz šī joma regulēta netiek. Turklāt vērojama nepietiekama kontrolējošo institūciju kompetence jautājumos par pasažieru pārvadājumiem, kā arī pamanāma pārāk maza kontrole nelegālo pārvadātāju ierobežošanai.
Situācija šovasar, it īpaši kopš šī gada 1. jūnija, krietni satrauc regulāro pasažieru pārvadājumu sniedzējus, jo neregulārie pārvadātāji, izmantojot Autopārvadājumu likuma nepilnības un īstenojot negodīgu konkurenci, arvien vairāk aktivizējas, paplašina savu darbību un iejaucas regulāro maršrutu apkalpotāju biznesā jau gandrīz visā valsts teritorijā. Šajā situācijā gan valsts kā regulāro pasažieru pārvadājumu pasūtītājs, gan pasūtījuma izpildītāji piedzīvo zaudējumus, negūstot ienākumus negodīgas konkurences dēļ. Šogad tika prognozēts biļešu ieņēmumu pieaugums 1,15 miljonu latu apmērā, tomēr tas netiks gūts, jo plāns par negodīgās konkurences ierobežošanu netiek īstenots.
Jūtamus uzlabojumus pasažieru pārvadājumu nozares attīstībā spētu dot daudz ciešāks un efektīvāks valsts institūciju darbs, tostarp cieša Prevencijas pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta, Autotransporta direkcijas un atbildīgo ministriju sadarbība. Jāpiebilst, ka a/s Liepājas autobusu parks nodarbina vairāk nekā 260 darbinieku un pirmajā pusgadā strādāja ar 2,84 miljonu latu apgrozījumu. Uzņēmuma lielākie akcionāri ir LAP1R (49,49%) un Liepājas dome (34,85%).
* A/s Liepājas autobusu parks valdes priekšsēdētājs