Pirātu panākumi
CDU šajās vēlēšanās ieguva 26,3% balsu, kas ir mazāk nekā 2010. gadā notikušajā balsojumā, kad par konservatīvo spēku nobalsoja 34,6% vēlētāju. Svētdienas vēlēšanās CDU ieguva sliktāko rezultātu Ziemeļreinā-Vestfālenē kopš Otrā pasaules kara, vēsta raidsabiedrība Deutsche Welle. «Sakāve ir rūgta un patiesi sāpīga,» pēc vēlēšanu rezultātu uzzināšana paziņoja CDU līderis Ziemeļreinā-Vestfālenē Norberts Rētgens, kas priekšvēlēšanu kampaņas laikā uzsvēra nepieciešamību veikt budžeta konsolidāciju, lai samazinātu federālās zemes budžeta deficītu un parādu apjomu, kas ir lielākais Vācijā.
Lielāko balsu skaitu - 39,1% - saņēma Sociāldemokrātu partija (SPD), kuras reģionālā līdere Hannelore Krafta solījusi ierobežot budžeta tēriņus, tajā pašā laikā aicinot ieguldīt līdzekļus jaunu darba vietu radīšanā un izglītībā. «Tas [vēlēšanu iznākums] ir skaidrs signāls Berlīnei,» savā uzvaras runā sacīja H. Krafta, kuras vadītā Ziemeļreinas-Vestfālenes mazākuma valdība krita martā, pēc tam, kad parlamentā netika pieņemts budžets.
Turpmāk H. Krafta varēs vadīt vairākuma valdību, jo SPD koalīcijas partneri Zaļā partija svētdienas vēlēšanās ieguva 11,3% balsu.
Lielisku rezultātu Ziemeļreinā-Vestfālenē sasniegusi Pirātu partija (7,8% balsu), kas iestājas par atklātību un brīvību internetā. Kopš septembra šī partija ir iekļuvusi jau četros reģionālajos parlamentos.
Jāatceras vēsture
Ir skaidrs, ka Ziemeļreinas-Vestfālenes vēlēšanu rezultāti tuvākajā laikā neietekmēs A. Merkeles augsto popularitāti visas valsts mērogā, tomēr valsts visvairāk apdzīvotās federālās zemes vēlētāju balsojumi vēsturiski ir ietekmējuši politiku Berlīnē. 2005. gadā pēc sociāldemokrātu sakāves Ziemeļreinā-Vestfālenē toreizējais Vācijas kanclers Gerhards Šrēders izsludināja ārkārtas federālā parlamenta vēlēšanas, kurās uzvarēja A. Merkeles partija.
Nākamā gada septembrī paredzētajās Vācijas federālajās vēlēšanās A. Merkele cīnīsies par trešo pilnvaru termiņu. Pašlaik viņa bauda vairākuma vāciešu atbalstu, pateicoties labajiem ekonomiskajiem rādītājiem un kancleres centieniem risināt eirozonas parādu krīzi. Tomēr daudziem Vācijas iedzīvotājiem nav saprotams, kāpēc Eiropas lielākajai ekonomikai būtu jāsniedz finansiālā palīdzība tādām savulaik finansiāli izšķērdīgi dzīvojušām valstīm kā Grieķijai. Tādējādi var pieaugt atbalsts sociāldemokrātiem, kas uzskata, ka šie līdzekļi būtu noderīgāki pašai Vācijai.