Lielākoties tieši tāda bija lielo valsts uzņēmumu pārstāvju reakcija uz premjera Valda Dombrovska (JL) šonedēļ pieprasītajiem skaidrojumiem lielo valsts uzņēmumu vadītājiem, jo radušās aizdomas par bezdarbnieka pabalsta izkrāpšanu. Ļaunprātības aizdomu sāls - neilgi pirms atlaišanas virknei Latvenergo, Latvijas dzelzceļš, Latvijas pasts, Lattelecom bijušo darbinieku izmaksāts vairākas reizes lielāks atalgojums, nekā viņu vidējā alga. Tas savukārt būtiski ļāvis palielināties bezdarbnieka pabalstam, kurš citādi būtu krietni mazāks.
Skaitļi, kā liecina VSAA dati, par vairāku no lielajiem valsts uzņēmumiem atlaisto darbinieku atalgojumu pēdējos mēnešos runā paši par sevi. Daudziem, kuru alga bijusi 500-600 latu, neilgi pirms atlaišanas izmaksāts pat vairāk nekā desmit reižu lielāks atalgojums. To lēciens savukārt bijis galvenais iemesls, kas aprēķinātajam bezdarbnieka pabalstam ļāvis iegūt pievilcīgākus apmērus, attiecīgi prasot lielākus budžeta tēriņus.
Kā tas radies?
Vai notikusi krāpšanās ar mākslīgu atalgojuma palielināšanu, lai atlaistie darbinieki saņemtu lielāku pabalstu? Vai tomēr kļūdu, laikus nemainot likumdošanu, pieļāvusi valdība?
Dienai pētot, kas bijuši iemesli atalgojuma palielinājumam, nākas secināt, ka to nodrošinājuši treknajos gados slēgtie koplīgumi, kas darbiniekiem par darba piespiedu zaudēšanu (atlaišanu, saīsinot štatus) nodrošina dāsnas kompensācijas. Atkarībā no stāža atlaišanas kompensācija var sasniegt pat desmitkāršu algas apmēru. Blakus kompensācijām, kā izriet no uzņēmumos skaidrotā, atalgojuma kāpumu pirms atlaišanas nodrošinājuši arī iekrātie atvaļinājumi.
Tādējādi nevar apgalvot, ka valsts uzņēmumos notikusi apzināta algas palielināšana pirms darba attiecību izbeigšanas. Faktiski galvenais lielo bezdarbnieka pabalstu iemesls ir koplīgumi, kuri valsts uzņēmumu darbiniekiem garantē tā sauktos zelta izpletņus. Koplīgumu slēgšanu nevar pārmest. Taisnība ir uzņēmumiem, ka likums nav pārkāpts un atalgojums nav mākslīgi palielināts, jo koplīgumā paredzētās saistības ir jāpilda. Cita lieta, ka lielo valsts uzņēmumu vadītāji, apzinoties gaidāmo štatu īsināšanu, varēja jau laikus sākt sarunas ar arodbiedrībām par izmaiņām koplīgumos, mazinot atlaišanas kompensācijas.
Kāpēc likumīgi?
Koplīgumu nodrošinātie zelta izpletņi ir tikai problēmas viena daļa. Pētot premjera sētās aizdomas par mākslīgi uzpūstiem bezdarbnieka pabalstiem, akmeni var mest arī valdības un Saeimas dārziņā. Tiesisko pamatojumu lielajiem pabalstiem radījusi Saeima, pērn vasarā mainot likumu par sociālo apdrošināšanu. Turklāt, neraugoties uz Labklājības ministrijas (LM) un sociālo partneru, Trīspusējā sadarbības padomes sēdēs vairākkārt norādīto, ne iepriekšējā, ne arī V.Dombrovska valdība laikus nav veikusi izmaiņas ar bezdarbnieka pabalstu piešķiršanu saistītajos normatīvos, lai ierobežotu pabalsta apmēru.
Problēmas būtība ir faktā, ka no 1.janvāra tika atcelti sociālo iemaksu griesti personu ienākumiem. Proti, līdz šim likums noteica, ka sociālais nodoklis jāmaksā par ienākumiem, kuri nepārsniedz 29 600 latu gadā jeb 2466 latu mēnesī. Tas arī attiecīgi ierobežoja maksimālo pabalstu, jo to (pirmajos trīs mēnešos 100% no sešu mēnešu vidējās nodokļu algas) var saņemt tikai par tiem ienākumiem, par kuriem maksāts nodoklis.
Atceļot grietus, sociālo nodokli personas no šā gada maksāja par visiem ienākumiem, kas gadījumos, kad tika iedarbināti koplīgumu izpletņi, veidoja ievērojamus apmērus. Samaksātais sociālais nodoklis savukārt nozīmē, ka personai ir tiesības pretendēt uz atbilstošu bezdarbnieka pabalstu.
Roku pie griestu atcelšanas pielika arī Jaunais laiks (JL). Proti, Saeimai pērn 15.maijā izskatot sociālās apdrošināšanas likuma grozījumus 2.lasījumā, par tiem parlamenta sociālo un darba lietu komisijas vārdā ziņoja JL deputāte Silva Bendrāte. Arguments - budžetā tas dos 59 miljonus latu. Par balsoja 79 tautas kalpi, arī JL deputāti.
Vēl cita nepilnība ir likumā noteiktais, ka pabalstu aprēķina, ņemot vērā sociālo iemaksu algu pēdējos sešos mēnešos, izņemot pēdējos divus mēnešus no bezdarbnieka statusa iegūšanas, nevis darba zaudēšanas. Apķērīgākajiem lielo kompensāciju saņēmējiem pēc darba zaudēšanas tas ļauj divus mēnešus nogaidīt un stāties bezdarbniekos, jo tad izmaksātais zelta izpletnis tiks ieskaitīts bezdarba pabalsta aprēķinā. Likums nav pārkāpts, tikai izmantots.
Ko darīt?
LM līdz 18.augustam uzdots sagatavot problēmas risinājumus. Viens no piedāvājumiem ir atgriešanās pie sociālo iemaksu griestiem, kas šogad veidotu 37,2 tūkstošus latu (3100 latu mēnesī), bet nākamgad - 34,5 tūkstošus latu gadā (2875 latus mēnesī). Citu risinājumu LM pagaidām nav.
Ekonomikas eksperti uzskata, ka valsts var arī diskutēt par to, vai koplīgumu kompensācijas iekļaujamas ienākumos, no kuriem rēķina bezdarbnieka pabalstu. Tāpat valdība varētu mudināt valsts uzņēmumu vadību vienoties par izmaiņām koplīgumos, paredzot pieticīgākus «izpletņus».