Genādijs Samoilovs treneris
Trīs reizes mēģinājām uzvarēt finālā, un beidzot tas arī izdevās, tāpēc ir gandarījuma sajūta. Vienīgi mazliet žēl, ka šādā sastāvā iepriekš nevarējām piedalīties pasaules čempionātā. Uzskatu, ka ar pašreizējo sniegumu varējām cīnīties arī par pasaules čempionu titulu. Tajā pašā laikā neslēpšu, ka pagaidām esam tikai labi ja pusceļā uz savu labāko spēles līmeni.
Tomēr tik un tā izdevās kļūt par Eiropas čempioniem!
Jā. Es ar to negribu teikt, ka Eiropas čempionāta līmenis būtu zems. Tā nav. Tomēr jāņem vērā, ka pasaules čempionātā un Grand Slam turnīrā ir vēl vairāk ļoti spēcīgu duetu, un jākļūst vēl labākiem, lai varētu uzvarēt tajā līmenī. Jānim patraucēja ceļgala operācija, bet Saša šajā laikā nedaudz nosēdās psiholoģiski, jo nācās izlaist četrus nozīmīgus turnīrus. Neko darīt. Pakāpeniski jācenšas atgūt zaudēto.
Kādi faktori Klāgenfurtē ļāva beidzot uzvarēt finālā?
Nebija nekā īpaša. Iepriekšējos gados mazliet nepaveicās, tāpēc palikām otrie. Šoreiz veiksme bija mūsu pusē, bet veicas jau stiprajiem. Šoreiz beidzot mēs bijām tie stiprie.
Vai finālam gatavojāties atšķirīgi, zinot, ka iepriekš divas titulcīņas ir zaudētas?
Nē, taču šoreiz mums bija daudz vairāk pārliecības, jo Itālijas pāri jau vienreiz šajā turnīrā uzvarējām. Man šajā ziņā ļoti patīk Jančuka [Jāņa Šmēdiņa] pārliecība: ja pretī ir par mani īsāks spēlētājs, nekādā gadījumā nedrīkstu viņam zaudēt! Tā arī iznāca.
Vai bija kāda spēle, par kuru var teikt, ka tā bija izšķirošā visa turnīra griezumā?
Noteikti pret spāņiem ceturtdaļfinālā. Kad salauzām Spānijas komandu, sapratām, ka varam uzvarēt jebkuru no pārējiem.