Pēteris Cīmanis
Kādēļ Kēnigszē startēja tikai četri Latvijas sportisti?
Šis posms mums neko nedod olimpiādei, taču tajā bija jāpārstāv Latvija. Tādēļ uz Kēnigszē taupības režīma dēļ devās tie, kuri jau nodrošinājuši vietu pamatsacensībās - Maija Tīruma un brāļu Andra un Jura Šicu ekipāža -, kā arī Inārs Kivlenieks, lai mēs varētu startēt komandu sacensībās. Pārējie Siguldas trasē trenējās tur paredzētajam Eiropas čempionātam. Mārtiņam Rubenim vēl bija jāpielabo kamanas. Nākamajā posmā Vinterbergā jau būsim kuplākā skaitā, jo sāksies cīņa par olimpisko spēļu starta pozīcijām.
Vai esat apmierināts ar komandas startu Kēnigszē?
Šajā trasē mums nekad nav labi gājis. Ināram neizdevās pirmais brauciens - tādēļ tikai 23.vieta, kas ir slikts rezultāts. Ar Maijas 13. un brāļu Šicu 10.pozīciju esmu apmierināts, taču ar ceturto vietu stafetē gan līdz galam ne. Bija šādas tādas kļūdas.
Vai brāļiem Šiciem viss ir kārtībā pēc kritiena stafetes finišā?
Vēl tagad [divas stundas] pēc tā kritiena ir neliels šoks. Andrim elkonis ir pamatīgi sapampis, taču ceru, ka komandas ārste pagūs viņu sadakterēt. Labi, ka necieta plecs, kas pirms sezonas bija savainots.
Kam līdz olimpiskajām spēlēm jāpievērš īpaša uzmanība?
Startam, startam un startam. Protams, arī katram atsevišķi ir dažas nianses, ko pielabot, taču pamatā visiem visvairāk jāpiestrādā pie starta.
Decembra brīvdienās Siguldas starta estakādi noslogojāt līdz galam?
Jā. Šķiet, tikai Ziemassvētku vakarā mums tur nebija treniņu. Gan pirms, gan pēc tam dažādās grupās darbojāmies estakādē. Sanāca arī daži ekstrēmi treniņi 15 grādu salā. Ja ir tāda izdevība, grēks būtu to neizmantot.