Izteiktā pāra favorīte Nīderlande spēles gaitā divas reizes pārliecinājās, cik bīstami ir zaudēt iniciatīvu un bumbas kontroli. Spēles ievadā par to gan galva nebija jālauza, jo 18. minūtē ar izcilu malējā aizsarga Džovanni van Bronkhorsta tālsitienu vārtu tālajā augšējā stūrī «oranžie» ieguva vadību (1:0). Taču brīdi vēlāk zaudēja modrību, kā arī pārsvaru bumbas kontrolē. Urugvajiešiem jau arī nemaz nebija ko zaudēt, jo bija jācenšas atspēlēties. Pozitīvas vēsmas uzbrukumā ienesa 23 gadus vecais Edinsons Kavani, kuram bija jāaizstāj diskvalificētais Luiss Svaress. Taču to, ka Nīderlandei pietrūka kompaktuma starp visām līnijām - aizsardzību, vidējo un uzbrukumu -, vislabāk izmantoja līderis Djego Forlans. Nomānījis divus aizsargus, Madrides Atletico zvaigzne ar spēcīgu sitienu apmēram no 25 metriem iegrieza bumbu, noķerot pretkustībā arī vārtsargu Mārtenu Stekelenburgu (1:1).
Nīderlandes treneri ātri apjauta, ka jaunizveidotais centra pussargu duets Marks van Bommels un Demī de Zēvs (Naidžels de Jongs diskvalifikācijas dēļ nespēlēja) īsti netiek galā ar saviem pienākumiem. De Zēvu pēc pārtraukuma aizstāja Rafaels van der Vārts. Par Madrides Real futbolista izsalkumu spēlēt nevarēja būt ne runas... Nīderlande atguva kontroli pār bumbu un puslaika vidū triju minūšu laikā ieguva izšķirošo pārsvaru. No tālas distances precīzi sita Veslijs Sneiders, bet Arjens Robens apliecināja, ka viņa raidījums ar galvu nav sliktāks par sitienu ar kreiso kāju (3:1). Nīderlande turpināja uzbrukt, par spīti tam, ka daudzas komandas šādā situācijā «iesēstos» aizsardzībā.
Urugvajas malējā aizsarga Maksimiliano Pereiras precizitāte spēles 92. minūtē atjaunoja intrigu, taču otrā elpa bija iegūta par vēlu (2:3). Urugvaja pirmo reizi kopš 1970. gada spēlēs par bronzu. Nīderlande PK finālā spēlējusi 1974. un 1978. gadā, taču abas reizes zaudējusi saimniekiem - attiecīgi Rietumvācijai un Argentīnai.