Vislielākos pārmetumus izpelnījusies Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), kuras pakļautībā esošie sabiedriskie mediji - Latvijas Radio un Latvijas Televīzija - nepamatotos avansos no padomes saņēmuši 1,77 miljonus.
Pārmetumus saņēmusi arī Kultūras ministrija (KM). VK radušās aizdomas, ka KM pakļautībā esošajā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) netiek veikta pienācīga pamatlīdzekļu uzskaite un inventerizācija. Turklāt, gatavojoties bibliotēkas jaunās ēkas atklāšanai, iegādātas materiālās vērtības par aptuveni 10 miljoniem eiro, par kuru saglabāšanu radušās bažas. Piemēram, LNB vairs nav atrodami četri portatīvie datori - katrs aptuveni 1000 eiro vērtībā. LNB pārstāvis Augusts Zilberts gan taisnojas, ka šī neatbilstība radusies, jo līdz ar pārvākšanos uz jaunajām telpām un prezidentūras norisi ēkā nav bijis iespējams pabeigt inventāra uzskaiti.
Tāpat saistībā ar jau pērn saņemtajām ziņām par, iespējams, neatbilstoši tērētiem līdzekļiem VK pētījusi Latvijas prezidentūrai atvēlētās naudas plūsmu. Visvairāk līdzekļu prezidentūras pasākumiem - 54% no 47,5 miljoniem - saņēmusi Ārlietu ministrija, kura, pēc VK uzskatiem, arī vislielāko summu izmantojusi neatbilstoši prezidentūras vajadzībām. Piemēram, par prezidentūras naudu Krievijā remontēts policijas dzīvoklis, citviet vēstniecības telpas, iegādāti jauni auto un veiktas citas darbības, kurām būtu jālieto ministrijas budžets. Līdzīgi rīkojušās arī vairākas citas ministrijas. Piecos resoros 32 000 eiro apmērā ir izmaksātas prēmijas un naudas balvas, vislielākā - 11 000 eiro - izmaksāta KM.
Plānots, ka pēc prezidentūras noslēguma VK vēl vērtēs, vai tai piešķirtie līdzekļi izlietoti lietderīgi.