No konkurentu vērtēšanas Intars atturas, taču atzīst, ka konkursa favorīta Norvēģijas dziedātāja Aleksandra Ribaka dziesma _Fairytale_ ir _super_: «Es to vienu reizi esmu dzirdējis un pat atceros melodiju!» Pat Eirovīzijas lielākais fans Filips Kirkorovs, kurš šonedēļ visu laiku pavada konkursa norises vietā, ar Intaru Busuli vēl nav flirtējis. «Es viņu tur redzēju. Filips grozās fotokameru priekšā, taču viņš mani pamanīs, ja nu vienīgi es staigāšu ar lampiņu uz galvas,» stāsta Intars.
Ko tur uztraukties?
Viņš atzīst, ka «atbildības sajūta nepamet visu laiku, taču es mierīgi varu sagremot visu». Maskavā tiekoties ar Krievijas pārstāvi Anastasiju Prihodko, I.Busulis ļoti precīzi raksturoja savu noskaņojumu: «Ko tur uztraukties? Piecas minūtes kauna - un viss! Nē, pat mazāk - trīs minūtes!» Kā zināms, Eirovīzijā dziesmu ilgums nedrīkst pārsniegt trīs minūtes. Britu laikraksta The Guardian apskatnieks Pols Makiness jau nodēvējis I.Busuļa izpildīto Probku par šāgada Eirovīzijas sliktāko dziesmu. Kā I.Busuli vērtē Krievijas mūzikas kritiķi - lasiet šodien Dienas pielikumā žurnālā TV Izklaide.
Šovakar notiekošais otrais pusfināls solās būt interesantāks nekā pirmais, tiešraide LTV1 ēterā sāksies plkst.21.10. Šodien dziedās arī konkursa favorīts Norvēģijas vēstnesis A.Ribaks (baltkrievs ar vijolīti). Labi panākumi prognozēti arī Azerbaidžānai (pops ar austrumnieciskiem motīviem Aiselas un Araša izpildījumā), Ukrainai (seksbumba Svetlana Loboda) un Grieķijai (Rikija Mārtina Vidusjūras reģiona variants Sakis Ruvass). Šodien Latvijas iedzīvotāji varēs balsot par saviem favorītiem, maksa par zvanu - 30 santīmu. Balsojumā piedalīsies visas 19 valstis, kas piedalās šajā pusfinālā, kā arī Francija, Spānija un Krievija. Finālam, kas notiks sestdien, 16.maijā, kvalificēsies desmit dziesmas. Pirmajā pusfinālā 12.maijā visaugstāko novērtējumu un ceļazīmes uz finālu ieguva Turcija, Zviedrija, Izraēla, Portugāle, Malta, Somija, Bosnija un Hercegovina, Rumānija, Armēnija un Īslande.
Daudz nenozīmē labi
Konkursa rīkotājvalsts Krievija šogad cenšas pārsteigt Eirovīzijas skatītājus un dalībniekus ar pasākuma vērienu, neredzētiem tehniskiem risinājumiem un skatuves tehnoloģijām (sporta kompleksā Olimpijskij virs skatuves pat piestiprināti baseini, kuriem būs īpaša loma fināla norisē). «Vēlme izdarīt visu pēc iespējas labāk Krievijā bieži pārvēršas par gigantomāniju. Šeit viss ir izdarīts nesaprātīgos mērogos,» Dienai norāda laikraksta Moskovskij komsomoļec mūzikas apskatnieks Iļja Ļegostajevs. «Skatuvi veido videoekrāni, kuru kopējā platība ir ap 2000 kvadrātmetru! Televīzijas kameras, lai cik daudz to arī būtu, pat nespēj aptvert šādu skatuvi. Te ir milzīgs daudzums bezjēdzīgu lukturu un monitoru. Daudz vēl nenozīmē labi! Salīdzinot ar Maskavas Eirovīziju, pat grupas U2 leģendārā, tehnoloģiski revolucionārā turneja PopMart ir nieks,» uzsver I.Ļegostajevs.
Savukārt laikraksta Kommersant žurnālists Boriss Barabanovs uzskata, ka Eirovīzija Krievijai ir ģenerālmēģinājums pirms 2014.gada ziemas olimpiskajām spēlēm Sočos. «Eirovīzija nav tik nozīmīga kā olimpiskās spēles, taču tā ļauj pārbaudīt dažādas shēmas. Eirovīzijas gadījumā ir arī ideoloģiskie uzdevumi, kas saistīti ar Krievijas tēla maiņu pasaules arēnā. Taču šādā veidā valsts tēlu neuzlabosi, tam vajadzīgi citi risinājumi,» - tā B.Barabanovs.