«Troļļošana» nelabvēlīgi ietekmē konstruktīvu diskusiju procesu, kas ir būtisks demokrātiskas sabiedrības elements, tajā pašā laikā sabiedrības spēja identificēt troļļošanas gadījumus, kritiski izvērtēt dažādus viedokļus un operatīva «troļļu» veidota satura dzēšana var efektīvi ierobežot radītos riskus, norāda DP. Šobrīd Latvijas likumi neparedz atbildību par troļļošanu.
Nesen raidījums LNT ziņas vēstīja, ka Latvijas darba sludinājuma portālā ievietots vēstījums, ka darbā tiek pieņemti «interneta troļļi». To izdarījis Ķīpsalas izstāžu centra pakļautībā esošais projekts RigaComm, kas gan noliedz ļaunprātīgu nolūku. Saskaņā ar definīciju troļļi ir personas, kas komentāru veidā portālos, sociālajos tīklos un blogos ievieto sagrozītu, tendenciozu un propagandas rakstura informāciju.