Esam gan sazinājušies ar administratoriem, gan arī lūguši tūlītēju tikšanos ar investoriem, lai izrunātu viņu plānus un tad vēlreiz precizētu domes investīciju plānus. Pašvaldība Ķemeros šajā plānošanas periodā paredz ieguldīt vairāk nekā 10 miljonus.
Infrastruktūrā?
Jā, gan Ķemeru parka sakopšanā, gan ūdenstorņa pārveidošanā par tūrisma objektu, gan daudzfunkcionāla un interaktīva tūrisma informācijas centra būvniecībā, stacijas sakārtošanā, vecās sanatorijas Līva nojaukšanā, arī ceļu remontos. Ja viss veiksmīgi izdosies, komplektā ar privātajām investīcijām sanatorijas jaunās ēkas, kā arī kūrortpoliklīnikas atjaunošanā Ķemerus tiešām sagaida ļoti būtiskas pārmaiņas jau pārskatāmā divu triju gadu nākotnē. Paredzam, ka lielā objekta atdzimšana veicinās arī mazo biznesu šajā pilsētas daļā.
Investors nepievils?
Es tiešām domāju, ka investora vēlmes ir nopietnas, jo man nenāk prātā, kāpēc kādam būtu jāšķiras no 3,5 miljoniem, rēķinot arī jau ieguldīto, lai vienkārši pajokotos. Projekta attīstītāji ir ar lielu pieredzi - viņiem ir padsmit līdzīgu sanatoriju Eiropā, viņi arī apliecinājuši gatavību darboties kopā ar franču kompāniju Vichy, kura mums varbūt vairāk pazīstama pēc minerālūdens nosaukuma, tomēr starp galvenajiem viņu darbības virzieniem ir arī kosmētika un skaistumkopšana, kā arī kurortoloģijas, viesnīcu un spa bizness.
Lai attīstītos kūrortu bizness, nepieciešama pastāvīga klientu, atpūtnieku plūsma. Tāda Jūrmalā ir?
Ja runājam par spa un sanatorijām, to darbību sezonalitāte īpaši neietekmē - gada griezumā ir aptuveni 70% aizpildījums. Vairāk nekā puse klientu ir vietējie - no Latvijas. Pēdējos trijos gados katru gadu ir bijis 20% tūristu skaita pieaugums. Protams, ar tūrisma plūsmu no Krievijas šobrīd ir gan politiskas, gan ekonomiskas problēmas - redzam, ka rubļa kritums ietekmē arī individuālo tūrismu, daudzas Krievijas tūrisma kompānijas bankrotē. To zinot, šīgada prognozi veidojām piesardzīgāk, taču tik un tā kopējā tūrisma plūsma šogad paredzama ar 10% pieaugumu.
Plānojat arī mārketinga pasākumus tūristu piesaistei?
Mārketinga pasākumi notiek visu laiku. Sākot ar to, ka mūsu tūrisma nodaļa ļoti aktīvi piedalās dažādos tūrisma gadatirgos un speciālistu semināros, organizējam tūrisma speciālistu, kā arī žurnālistu vizītes šeit. Cauru gadu tiek rīkoti dažādi pasākumi, kuri orientēti gan uz vietējo, gan ārvalstu auditoriju. Strādājam pie tā, lai diversificētu savu piedāvājumu - lai tas nebūtu tikai vasaras vidus, kad te kas notiek.
Cik liels kaitējums no tā, ka virkne Krievijas televīzijas šovu vairs netiks filmēti Jūrmalā?
Jūrmala sen vairs nav piedēklis vienam, diviem vai trim kādiem konkrētiem pasākumiem! Mēs esam pietiekami pašpietiekama pilsēta, kas ir savu inerci uzņēmusi, un mums ir ar ko šos pasākumus aizstāt.
KVN, Comedy Club, Jurmaļina un Jaunais vilnis primāri orientēti uz milzīgo Krievijas televīziju auditoriju, nevis uz zālē esošajiem. Cik es saprotu, šo projektu organizatori nostādīti fakta priekšā, ka, vienkārši sakot, šiem pasākumiem šogad televīziju ētera nebūs. Esmu runājis ar Comedy Club pārstāvjiem, kuri paši brīnās par notiekošo, jo īpaši ņemot vērā, ka šoviem, kas pagājušo un aizpagājušo gadu veidoti Jūrmalā, bija vairāk nekā divreiz lielāki reitingi televīzijās nekā parastajiem, un tas ir ļoti būtiski no reklāmas piesaistes viedokļa. Tāpēc arī, piemēram, gan KVN, gan Jurmaļina, kas pirmie atteicās no pasākuma rīkošanas šogad, tomēr lūdza šos pašus datumus rezervēt uz nākamo gadu, saprotot, ka situācija var mainīties. Tātad neviens no laba prāta no šo pasākumu rīkošanas Jūrmalā neatsakās, visiem gribas šeit būt. Es domāju, ka viena daļa no šiem pasākumiem kaut kādā citā formātā ar citiem nosaukumiem būs skatāmi Jūrmalā arī šogad.
Ko liksiet vietā?
Mēs, protams, nesēžam un negaidām dāvanas no dabas. Dzintaru koncertzāle ļoti aktīvi izstrādā programmu, lai tā būtu interesanta arī bez šiem pasākumiem. Ir runa gan par Metropolitēna operas zvaigznēm, mūsu pašu Antoņenko, kurš varētu uzstāties Jūrmalā, runājam arī ar Maestro, būs gan Summertime, gan Ineses Galantes Galantissimo. Neizpaliks arī krievu mākslinieku koncerti, piemēram, Grigorija Ļepsa, kuram galīgi nav svarīgi, lai klāt ir televīzijas. Programma būs piesātināta un bagātīga, pat neraugoties uz to, ka nebūs virknes pasākumu, kas rīkoti iepriekš.
Bet, es domāju, nekas nav mūžīgs, arī ne pašreizējais politiskais saspīlējums. Nevajag pārāk daudz par šīm lietām panikot. Mūs te, Jūrmalā, pārsteidz tā histērija, kas tiek radīta un valda visādos portālos, sākot ar rakstiem un beidzot ar komentāriem. Neredzam tam pamata. Tiekamies ar vietējiem uzņēmējiem - viesnīcu, sanatoriju pārstāvjiem, izrunājam mārketinga plānus, grafikus, darbības. Viņi nāk ar savām idejām - būs gan skaistumkonkursi, gan citādi pasākumi, uzņēmēji paši gatavi tos finansēt, zināms atbalsts būs arī no domes.
Protams, no Jaunā viļņa bija milzīgs pienesums mūsu reklāmai, pilsētas tēlam - es šajos pasākumos nevienu sliktu vārdu par Jūrmalu neesmu dzirdējis, faktiski katrā raidījumā dzirdējām, ka Jūrmala ir paradīze zemes virsū. Bet tāpēc vien, ka šogad pie mums to nerīko, nekas neapstājas.
Arī ienākumi viesnīcām, restorāniem?
Jā, mūsu uzņēmējiem, protams, būtu bijis vieglāk samaksāt gan nekustamā īpašuma (NĪN) un citus nodokļus, gan algas darbiniekiem. Šie pasākumi, kā Jaunais vilnis, kur liels skaits dalībnieku, nodarbina arī ievērojamu apkalpojošo un pavadošo personālu, kas dzīvo gan Jūrmalā, gan Rīgā. Ir arī cilvēki, kuri tieši uz pasākuma laiku atbrauc uz Jūrmalu, varbūt pat neiet uz koncertiem, bet izmanto to, ka šeit ir, nelatviski sakot, tāda kā tusiņu vieta - tikšanās vieta biznesam. Tiek slēgti darījumi, pirkti un pārdoti īpašumi.
Pieminējāt īpašumu pirkšanu. Jautājums par termiņuzturēšanās atļaujām ir cieši saistīts ar to. Pašvaldība ir ieinteresēta, lai šādā veidā attīstītos nekustamo īpašumu tirgus?
Es jums nosaukšu piemēru. Salīdzinot ar pagājušo, šogad no 2,7 līdz 3,6 miljoniem ir izaudzis NĪN apjoms par ēkām. Es nerunāju pat par zemi. Likmes nav mainījušās. Uz kā rēķina? Uz tā, ka ekspluatācijā ir nodotas jaunas vai kapitāli rekonstruētas ēkas. Pateicoties termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas pret investīcijām (TUA) programmai, šobrīd Jūrmalā būvniecības stadijā ir vairāk nekā 20 objektu, kur ir tuvu pie tūkstoša nekustamā īpašuma vienību. Ja pēkšņi tas viss apstātos...
Pilsēta pārvērstos par pamestu būvlaukumu?
Būtu puspabeigtas, varbūt arī pabeigtas ēkas, kas stāvētu tukšas, atkal būtu problēmas ar hipotekārajiem kredītiem.
Varbūt tāpēc TUA asociējas ar kārtējo nekustamā īpašuma burbuli?
Padomājiet, no kā tad šis burbulis var rasties? Burbuli var veidot tikai mūsējie, ņemot saviem ienākumiem neatbilstoši lielus kredītus, pērkot nekustamos īpašumus, kuriem pēc tam vērtība krītas. Mēs labi atceramies, kā bija pirms dažiem gadiem... Ja dārgus nekustamos īpašumus pērk ārzemnieki, kas atved naudu, tad tas faktiski ir pakalpojuma eksports, un tas nekādā veidā nerada burbuli mums šeit. Jā, daudzi saka, ka tas apgrūtina latviešiem tikt pie nekustamā īpašuma. Bet vajag taču saprast, ka šie dārgie, ekskluzīvie īpašumi tiek būvēti tieši tāpēc, ka ir šī programma, ka ir šie klienti.
Ja nebūtu - nebūvētu?
Vai vidējā latviešu ģimene var paņemt 200 tūkstošu eiro kredītu bankā un nopirkt šādu īpašumu. Vienalga - ar vai bez nolikto atslēgu principa, par ko tagad diskutē. Šī īpašuma kategorija vairāk ir tāda kā eksporta prece, kas turklāt netiek nekur izvesta, tikai piesaista Latvijai papildu naudu. Cilvēks, kurš nopērk īpašumu par kādiem 180 tūkstošiem, tūlīt pat Latvijā iztērē vēl kādus 70 tūkstošus gan apartamenta iekārtošanai - aizkariem, mēbelēm utt. -, gan automašīnas iegādei. Ir pētījums, kas uzrāda, ka 90 līdz 93 tūkstošus TUA saņēmēji izdod dažādām ģimenes vajadzībām - restorāniem un tamlīdzīgi. Ja ir darījumi par 500 vai 600 tūkstošiem, uzreiz kādi 120-140 tūkstoši PVN veidā nonāk valsts budžetā. Tāpat tiek nomaksāti visi citi nodokļi.
Un kā ar bažām, ka visu tā izpārdos svešiniekiem?
Pārdod, kā teicu, jaunbūvēto. Pa visiem šiem gadiem izsniegtas tikai nedaudz vairāk kā 6000 TUA, šie cilvēki Latvijā pavada tikai kādus trīs mēnešus gadā - summējot pa nedēļas nogalēm, atvaļinājumiem vasarā. Jā, varbūt sieva, bērns te dzīvo ilgāk, tērē ģimenes naudu Latvijā. Bet tam pretī noliekam faktu, ka, pēc dažādiem aprēķiniem, pa visiem šiem gadiem Latviju pametuši aptuveni 200-300 tūkstoši iedzīvotāju. Kāpēc aizbraukuši? Tāpēc, ka darba nav. Ja tagad būvniecības sektorā, kas saistīts ar TUA objektiem, ir 22 tūkstoši nodarbināto (un tas ir, nerēķinot mēbeļu ražošanu), kur tad šie 22 tūkstoši paliktu, ja mēs iesaldētu šo būvniecību? Vai nu būtu spiesti dzīvot uz pabalstiem, vai nu visdrīzāk brauktu kārtējo reizi uz Īriju šampinjonus lasīt.
Bet kā var vietējiem uzlabot iespējas tikt pie īpašumiem?
Tāpēc arī Saeima strādā gan pie nolikto atslēgu principa variantiem, gan citiem risinājumiem. TUA nav tas, kas traucē. Man ir labs piemērs, ar ko salīdzināt esošo situāciju. Iedomājieties rūpnīcu Vācijā, kur izgatavo ekskluzīvas automašīnas. Jā, turpat blakus dzīvo cilvēki, kas tādas nevar atļauties. To dārgo automašīnu pircēji ir no Apvienotajiem Arābu Emirātiem, no Ukrainas, no Krievijas... Toties rūpnīcai kaimiņos dzīvojošajam tajā ir darbs, par algu, ko viņš saņem, tur strādājot, var nopirkt, piemēram, Ford Mondeo un daudz ko citu, kas viņam nepieciešams. Vai to ekskluzīvo automašīnu cena kristos, ja tās aizliegtu pārdot līdzšinējiem pircējiem? Nē! Tās vienkārši vairs neražotu, vismaz tur. Un tādējādi rūpnīcai kaimiņos dzīvojošajiem vairs nebūtu darba. Tas pats attiecas uz termiņuzturēšanās atļaujām. Ja apgrūtinās iespēju pirkt, jaunos objektus vairs nebūvēs. Tie, kas vēlas TUA, īpašumus pirks citās valstīs.
Ar administratīvām metodēm ekonomiku var tikai apstādināt un nobremzēt. Atdzīvināt nevar. Tikai ar ekonomiskiem stimuliem var atdzīvināt.
Būtiska tikai ekonomika?
Cilvēki, kas ir ekonomiski domājoši, ir ne mazāki patrioti kā visi citi. Nav tā, ka kādam citam te būtu monopols uz Latvijas mīlestību. Mēs visi mīlam savu valsti. Bet jādomā nevis histēriskās kategorijās, nevis vienas idejas ietvaros, bet gan saimnieciski, spējot gan pieņemt lēmumus, gan par tiem arī atbildēt.