Mūsu gadsimta sākums iezīmējies ar veselīgas pārtikas, fizisko aktivitāšu un veselīga dzīvesveida popularitātes vilni. Šodien gan galvaspilsētas ielās, gan man sirdij tuvajā Valmierā un Siguldā uzkrītoši krietni vairāk ir skrējēju, velobraucēju vai nūjotāju nekā pirms gadiem, teiksim, pieciem, septiņiem. Arī tautas sporta pasākumi gadu no gada vēršas plašumā. Latvijas restorānos un ēstuvēs pieaudzis «veselīgā gala» piedāvājuma apjoms, un pat benzīntankos šodien mēs varam nopirkt ne vien hotdogu vai hamburgeru, bet arī kādu smuki iepakotu burkānu, ko uzkost, vai paķert līdzi kādu svaigi spiestu sulu. Un šis piedāvājums ir pakārtots pieprasījumam. Moderni kļūst dzīvot veselīgi. Un, ja ne dzīvot, tad vismaz radīt iespaidu, ka tā tiek dzīvots. Veselīgs dzīvesveids kā moderns aksesuārs - lieliski, vai ne?
Ja attiecībā uz pārtikas uzņemšanas paradumiem mēdz teikt: «tu esi tas, ko tu ēd», attiecībā uz informācijas uzņemšanas paradumiem pilnīgi droši saku: tu esi tas, ko tu lasi». Un kas tad ir tas, ko mēs lasām? Kādu informāciju mēs ņemam par pamatu, veidojot savus priekšstatus un viedokli par Latvijā un pasaulē notiekošo? Par sabalansēta uztura lietošanu runāts daudz, un par tāda nepieciešamību nav šaubu, bet kā ir ar mūsu informācijas lietošanas paradumiem un to sabalansētību? Cik daudz lietojam informāciju ar augstu uzturvērtības koeficientu, bet cik daudz tādu, kas rada tikai īslaicīgu «sāta» sajūtu? Vai dažkārt neaizraujamies ar informatīvajiem roltoniem, hotdogiem un čipsiem? Vai varbūt mānām sevi, ka esam padzērušies no kāda burbuļojoša cukurūdens? Vai varbūt gluži otrādi - ejam citās galējībās, lietojot kaut ko šķietami veselīgu, taču, piemēram, pārāk vienveidīgu?
Un runa nav tikai par šodienas ziņu informatīvo telpu un tekošajiem notikumiem avīzes slejās, bet arī par tādu lietu kā grāmatu lasīšana. Visās vecuma grupās - sākot no bērniem un beidzot ar vecākiem ļaudīm.
Pavisam nesen acīs iekrita kāds pētījums par bērnu un pusaudžu lasīšanas paradumiem, kas ieliek pamatu tam, kādas būs cilvēka attiecības ar lasīšanu visu dzīvi. No vienas puses, pētījumā nebija nekā pārsteidzoša, jo nebūsim naivi - mūsdienu laikmeta steiga, internets, gadžeti nevar neienest savas korekcijas mūsu informācijas lietošanas paradumos. No otras puses, šajā pētījumā atklājās pāris lietu, kas mani tomēr pārsteidza.
Proti, britu laikraksta The Guardian pētījums rāda, ka moderno tehnoloģiju laikmetā bērni grāmatu lasīšanai atvēl arvien mazāk laika. Labā ziņa ir tāda, ka 32% bērnu ik dienas lasa grāmatas un tā ir otrā populārākā nodarbošanās pēc TV skatīšanās, ko katru dienu dara 36% aptaujāto bērnu. Nedēļas griezumā grāmatas pašu priekam lasa 60% bērnu. Ja pieskaita tos, kuriem priekšā lasa vecāki, tad skaitlis pieaug līdz 72%.
Taču šajā pašā pētījumā iezīmējas kāda tendence, proti, vecuma grupā no 11 līdz 17 gadiem ievērojami pieaudzis to bērnu skaits, kas grāmatas nelasa vispār, - no 13% uz 27%. Tomēr tas nav noticis tāpēc, ka lasīšana vairs nebūtu modē. «Aptaujās netika atrasts nekāds apliecinājums tam, ka lasīšana tiktu uzskatīta par nestilīgu. Nekas nav mainījies, un lasīšana joprojām tiek augstu vērtēta. Viņi to vienkārši dara arvien mazāk,» sacījuši pētījuma autori. Pirmkārt, pieņemu, ka statistikas datu aina Latvijā varētu būt stipri līdzīga. Otrkārt, mani pētījuma rezultātos pārsteidza tas, ka grāmatas vispār nelasa teju trešdaļa tīņu. Pieņēmu, ka tādi ir, bet 27%, manuprāt, ir ļoti daudz. Tas ir stipri mulsinoši, jo ar šo informācijas lietošanas paradumu šis jaunietis pēc gadiem desmit kļūs par nobriedušu sabiedrības locekli ar savu viedokli.
Lai gan lasošo tīņu skaita samazinājums šķiet katastrofāls, pētījuma secinājums, ka lasīšana joprojām tiek augstu vērtēta un nav nestilīga, šķiet lieliska ziņa. Tad kāpēc lai lasīšana - vai tā būtu avīžu vai grāmatu lasīšana - nekļūtu par tādu pašu trendu vai modernu aksesuāru kā veselīga pārtika un dzīvesveids? Kāpēc lai tam simbolisks impulss nebūtu jau vistuvākajā laikā plānotā jaunuzceltās Nacionālās bibliotēkas ēkas atklāšana?
Jebkurš uztura speciālists jums pateiks, ka pārtikas uzņemšanai jābūt sabalansētai - katram cilvēkam ir jāsaņem no uzturvielām nepieciešamā enerģija, lai tas varētu pilnvērtīgi dzīvot, strādāt, atpūsties. Ir vajadzīgi vitamīni, ogļhidrāti, taukvielas un daudz kas cits. Un kāpēc gan lai citādi būtu ar informatīvo uzturu?
Es nebaidos vilkt tiešas paralēles starp mūsu uztura lietošanas paradumiem un vajadzībām, un principiem, kā darbojas kvalitatīvs, daudzpusīgs un atbildīgs medijs. Tieši tāpēc Diena par nākamā gada abonēšanas kampaņas moto izvēlējusies saukli «Tu esi tas, ko tu lasi». Mēs esam par gudru, izglītotu, modernu un eiropeisku latvieti. Par latvieti, kurš domā, kurš lasa. Un mēs no savas puses darīsim visu, lai Dienā lasāmais būtu vispusīgs, kvalitatīvs un atbildīgs.