Ja atmiņa neviļ, tas esot bijis pasaulslavenais diriģents Leo Blehs, kurš XX gadsimta 30. gadu beigās izteicies, ka visas pasaules operteātri ir trakonami, bet Rīgā ir nedziedināmo nodaļa. Izmantojot šo analoģiju, jāsecina, ka trakums šoreiz izrādījies lipīgs, un saglabāt vēsu prātu tā dēvētajā Operas skandālā izdodas aizvien mazāk cilvēkiem. Izteikumu skaļuma un krāšņuma vārdā diskusija bīstami tuvojas līmenim zem jostasvietas, brīžam to arī pārkāpjot.
Valdības vadītājs Valdis Dombrovskis parādījis sarkano kartīti kultūras ministrei Žanetai Jaunzemei-Grendei, bet vēl 3. septembrī visu frakciju deputāti Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē māja ar galvu, uzklausot ministres argumentus, un Operas direktoru neaizstāvēja ne kaut viena no Vienotības deputātēm, ne saskaņieši, kuru līderis Nils Ušakovs tagad Žagara atlaišanu dēvē par bezatbildīgu un kaitniecisku.
Valdis Dombrovskis bija valdības vadītājs arī pirmās Grendes-Žagara krīzes laikā 2011./2012. gada mijā, kad ministre neparakstīja līgumu ar A. Žagaru kā tobrīd konkursa komisijas atzīto uzvarētāju cīņā par direktora krēslu. Vismaz puse no tās retorikas, kas tagad tiek laista lietā, dārdēja jau toreiz. Un jau toreiz krietni klusāk un kuslāk skanēja bažas, ka, nerunājot par Žagara piemērotību vai nepiemērotību, nelāgs ir pats precedents - konkursa komisijas lēmuma neievērošana, ar citiem argumentiem pieņemot atšķirīgu lēmumu. Laikam toreiz likās, ka Žagara apstiprināšana uz gadu un lēmums par valdes izveidošanu dos atelpu un iespēju sakārtot gan procedūras, gan attiecības. Kā redzams, lielākā daļa no iespējām netika izmantota. Ja ministre vēlējās par katru cenu nepieļaut Žagara nonākšanu valdē, pusotra gada bija pilnīgi pietiekami, lai savāktu argumentus un pierādītu viņa vainu. Taču tas nenotika, ļaujot Operas direktoram atkal kandidēt un tikai pēc tam viņu diskvalificējot. Jānovērtē ministres prasme vienā paziņojumā ietvert jēdzienu par uzticības zaudēšanu un apgalvojumu, ka jaunā valde šim profesionālim var atrast citu piemērotu amatu. Un, protams, jānovērtē arī Andreja Žagara pašpārliecinātība, turpinot izturēties pret ministri kā pret bērnu, kam ik pa brīdim apsāpas vēderiņš un tad pāriet. Stāsts par to, kā Operas direktors neieradās uz pārrunām, bet atsūtīja ziņu, ka joprojām ir ārzemēs un nevarēs atnākt, tomēr liecina par attieksmi.
Valdis Dombrovskis aicinājis VL-TB/LNNK izvirzīt citu ministra kandidātu. Nacionālā apvienība ar savu līdzšinējo monolīto bezkompromisu atbalstu ministrei radījusi situāciju, ka faktiski ir ļoti apgrūtināta jauna ministra izvirzīšana no šī politiskā spēka. Ja Grende visu darīja pareizi, tad nevar virzīt nevienu, kas rīkosies citādi, bet, ja virza kādu, kas rīkosies tieši tāpat kā līdz šim, tad nav jēgas upurēt Grendi.