Vai tiešām nebija iespējas komandā noturēt vārtsargu Mīkaelu Telkvistu? Tas ir pirmais, uz ko gribas norādīt pēc diviem bezierunu zaudējumiem. Jakubs Sedlāčeks komandai nedeva iespēju uzvarēt mačā ar Sibirj, savukārt Edgars Masaļskis komandu nepavilka Novokuzņeckā. Visu vainu novelt uz vārtsargiem gan arī nebūtu godīgi. Pēdējā mačā ar Metallurg pa visām vīlēm plīsa arī aizsardzības līnija, bet uzbrukumā ir novērojams jau hronisks izdomas trūkums. Nevar nepiekrist komandas galvenajam trenerim Artim Ābolam, kurš pēc mača izteicās, ka mūsējos Novokuzņeckā otrajā periodā no ritma izsita ledus defekta novēršana. «Līdz brīdim, kad radās problēmas ar ledu, spēlējām vienkārši lieliski. Guvām labus vārtus un bijām tuvu vēl vieniem, tomēr ilgā pauze ļoti par labu nāca mājiniekiem. Mums bija otrādi,» secināja Ābols.
Lai kā arī būtu ar neparedzēto pauzi, tik slikts turpinājums ne ar ko tomēr nav attaisnojams. Ir acīmredzams, ka pietrūkst tāda vīra kā Sandis Ozoliņš, kurš pērn varēja savilkt komandu vienā dūrē. «Ir rupjas individuālās kļūdas. Varbūt tas viss rodas aiz lielas vēlmes uzvarēt, un citos apstākļos varbūt kļūdas nebūtu tik uzskatāmas, bet pašlaik tās noved pie zaudētiem vārtiem. Tad nu arī iznākums ir tāds, kāds tas ir,» pēc pēdējās neveiksmes secināja Ābols.
Treneriem izvēles iespējas ir ierobežotas, tāpēc arī grēkāžus nav iespējams nosēdināt uz pārdomu sola. It kā esot sākušās pārrunas ar pagājušās sezonas Rīgas Dinamo rezultatīvāko spēlētāju Kailu Vilsonu, kuram ir uzteikts darbs Čeļabinskas Traktor komandā. Prasmīgs centra uzbrucējs lieti noderētu, jautājums tikai, vai Vilsons ir tikpat šerps kā pirms gada. Viņa atlaišana no Traktor par to neliecina.
Pēdējais vilciens Gagarina kausa izcīņas virzienā vēl nav aizgājis, tomēr no labāko astoņnieka rīdzinieki turpina attālināties. Šķiet, ka lielā mērā nākamās mājas spēles noteiks to, uz kuru pusi virzīsies Dinamo.