IS kaujinieki ir iznīcinājuši aizvēsturiskus artefaktus kaimiņvalstī Irākā, tāpēc ir liela varbūtība, ka džihādisti arī Palmīrā izdarīs kārtējo noziegumu pret kultūrvēsturiskajām vērtībām. ANO un vēsturnieki uzskata, ka tas būtu zaudējums visai cilvēcei.
IS nebijis panākums
IS atbalstītāji ar sociālās vietnes Twitter starpniecību ceturtdien paziņoja, ka džihādisti pilnībā kontrolē Tedmuru, pilsētas lidostu un apkaimē esošās militārās bāzes. Tādējādi pirmo reizi četrus gadus ilgā pilsoņkara laikā IS ir pārņēmusi pilsētu tieši no Sīrijas autoritārā prezidenta Bašāra el Asada spēkiem.
Trešdien un naktī uz ceturdienu Tedmurā notikušajās kaujās nogalināti vismaz simt valdības spēku karavīru, vakar vēstīja Londonā bāzētā organizācija Syrian Observatory for Human Rights, kam visā Sīrijā ir ziņotāji. IS apgalvo, ka pilsētu pametušie valdības spēki cietuši lielus dzīvā spēka zaudējumus.
Tedmura atrodas pie stratēģiski svarīga lielceļa, kas savieno valdības kontrolēto galvaspilsētu Damasku ar Deir ez Zoru Sīrijas austrumos, par kuru notiek cīņas. Netālu atrodas arī gāzes un naftas ieguves lauki, kurus Sīrijas valdība izmanto, lai ražotu elektrību tās kontrolētajām teritorijām valsts rietumos. Analītiķi apgalvo, ka Tedmura var kļūt par IS bastionu, no kura virzīties uz Damasku un Sīrijas trešo lielāko pilsētu Himsu.
Pasaules mērogā unikālās Palmīras drupas, kas ir iekļautas ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Pasaules mantojuma sarakstā, atrodas tikai puskilometru no Tedmuras.
Ceturtdien pēcpusdienā nebija parādījusies informācija, ka IS kaujinieki būtu ķērušies klāt vēsturiskās vietas nolīdzināšanai, tomēr pieredze liek domāt, ka tas varētu notikt. Martā IS sekotāji Irākā sagrāva senās Nimrūdas pilsētas atliekas un februārī iznīcināja vēsturiskās statujas un priekšmetus, kas atradās Mosulas muzejā.
Civilizācijas avots
Par tuksneša Venēciju un tuksneša līgavu dēvētā Palmīra savulaik bija plaukstoša Romas impērijas pilsēta, bet vēlāk izveidoja savu valsti. Palmīra atradās krustcelēs starp senajām Eiropas un Āzijas civilizācijām, tāpēc tās arhitektūrā un kultūrā tika sakausētas dažādas ietekmes, kas pilsētai deva unikālus vaibstus.
Sīrijas Galvenās senlietu un muzeju pārvaldes vadītājs Maamuns Abdulkarīms Palmīras nokļūšanu IS rokās nodēvēja par «civilizācijas sakāvi». «Civilizētā sabiedrība ir zaudējusi kauju ar barbarismu. Esmu zaudējis cerību,» viņš sacīja ziņu aģentūrai Reuters.
Gatavojoties IS uzbrukumam, jau pirms diviem mēnešiem no Tedmuras muzeja sāka izvest vairākus simtus statuju, kas radītas Palmīrā, bet lielie pieminekļi - amfiteātris, iespaidīga kolonnu aleja un grezna apbedījumu vieta - joprojām ir tur, kur stāvējuši tūkstošiem gadu. Drupām ievērojamus bojājumus esot radījuši Sīrijas gaisa spēku uzlidojumi un karavīru izraktās tranšejas.
UNESCO ģenerāldirektore Irina Bokova paziņojusi, ka Palmīras iznīcināšana būtu «ne tikai kara noziegums, bet milzīgs zaudējums cilvēcei». «Tā ir civilizācijas dzimšanas vieta. Tā pieder visai cilvēcei, tāpēc uzskatu, ka ikvienam vajadzētu satraukties par notiekošo,» sacīja I. Bokova. Viņa aicināja starptautisko sabiedrību darīt visu, lai aizsargātu Palmīras drupas.
Arī britu vēsturnieks un rakstnieks Toms Holends uzskata, ka Palmīras iznīcināšana būtu ne tikai Sīrijas, bet visas pasaules traģēdija. «Mezopotāmija, Irāka, Sīrija ir globālās civilizācijas avots,» viņš sacīja CNN. T. Holendam pievienojas Vorikas Universitātes profesors Kevins Bačers: «Ja IS iznīcinās pilsētu, nozīmīga nodaļa Tuvo Austrumu vēsturē un kultūrā kļūs par kārtējo upuri šajā traģiskajā konfliktā.»