Sagaidāms, ka garīdznieku sarunā centrālā tēma būs kristiešu apspiešana Tuvajos Austrumos un citos reģionos, kur asinsdarbus izvērš tādi ekstrēmistu grupējumi kā Islāma valsts (IV). Pāvests un patriarhs varētu apspriest arī abu baznīcu senās domstarpības, kas līdz šim bijis galvenais kavēklis, lai katoļu un pareizticīgo līderi satiktos.
Senas domstarpības
Kristietība divos lielos atzaros - Rietumu (Romas katoļu baznīca) un Austrumu (Austrumu pareizticīgā baznīca) - sašķēlās 1054. gadā. Šķelšanās pamatā bija virkne teoloģiska rakstura domstarpību, piemēram, par ticības apliecības papildinājumu un dievmaizes simbolisko nozīmi. Strīdējās arī par to, vai pāvestam, kurš bija garīgais līderis Romā, ir vara arī pār patriarhiem un reliģiskajiem līderiem austrumos.
Krievijas Pareizticīgā baznīca, kuru vada Maskavas patriarhāts, ir lielākā un ietekmīgākā pareizticīgo baznīca, kas apvieno aptuveni divas trešdaļas pasaules pareizticīgo. Gadsimtiem ilgi tās vadība centusies ieturēt distanci no Vatikāna, lai gan ik pa laikam ir notikuši mēģinājumi atkalapvienot kristiešus vienā baznīcā.
Romas pāvests Jānis Pāvils II un viņa pēctecis Benedikts XVI vairākkārt neveiksmīgi mēģināja noorganizēt tikšanos ar Krievijas Pareizticīgās baznīcas vadītājiem. Centieni esot izgāzušies, jo Maskavas patriarhātam bijušas pretenzijas pret Ukrainas Grieķu katoļu baznīcu, kas ievēro Austrumu baznīcas rituālus, bet pakļaujas Vatikānam, raksta izdevums The Atlantic. Krievijas Pareizticīgā baznīca arī apsūdzējusi katoļu baznīcu centienos pārvilināt pareizticīgos.
Vēl viens abu baznīcu domstarpību iemesls ir īpašumi, kurus Staļina valdīšanas gados Padomju Savienības sastāvā esošajā Ukrainā vara atsavināja Ukrainas Grieķu katoļu baznīcai un nodeva Krievijas Pareizticīgajai baznīcai. Pēc Padomju Savienības sabrukuma daudzi īpašumi bez vienošanās ar Maskavas patriarhātu nonāca atpakaļ pie draudzēm, kuras tos bija zaudējušas. Krievijas Pareizticīgā baznīca uzskata, ka tas noticis nelikumīgi, vēsta Radio Brīvā Eiropa.
Mediji ziņo, ka Havana par abu baznīcu vadītāju tikšanās vietu izvēlēta, jo patriarhs Kirils šonedēļ ierodas vizītē Kubā, savukārt pāvestam Franciskam komunistu pārvaldītā sala, kuru viņš apmeklēja jau pērn, ir pa ceļam uz Meksiku, ko viņš apmeklēs oficiālā vizītē.
Izdevīgi Putinam
Garīdznieku vēsturiskā tikšanās ir iespējama, jo Romas katoļu baznīcu un Krievijas Pareizticīgo baznīcu satraukusi pēdējos gados pasaulē, sevišķi Tuvajos Austrumos un Āfrikā, dramatiski pieaugusī reliģiskā neiecietība un vardarbība pret kristiešiem. Abas baznīcas regulāri nosodījušas islāma ekstrēmistu uzbrukumus Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā.
«Šajā traģiskajā situācijā mums jānoliek malā iekšējās domstarpības un jāsakopo spēki, lai glābtu kristiešus reģionā, kur viņi ir pakļauti visbargākajai vajāšanai,» Krievijas Pareizticīgās baznīcas ārlietu vadītājs metropolīts Ilarions sacīja ziņu aģentūrai Associated Press.
Apdraudējums kristiešiem nav vienīgais iemesls, kāpēc pāvests un patriarhs tiekas. Diplomāti un analītiķi ir pārliecināti, ka viņu tikšanās nebūtu iespējama bez Krievijas prezidenta Vladimira Putina svētības. Maskavas patriarhātam jau gadsimtiem ir ciešas attiecības ar Kremli, kas to nekautrējas izmantot savu mērķu īstenošanai.
V. Putinam pāvesta un patriarha tikšanās ir ļoti nepieciešama laikā, kad Krievijai ir saspīlētas attiecības ar Rietumiem saistībā ar tās militāro agresiju Ukrainā un iesaistīšanos Sīrijas karā. «Putins apzinās, ka pāvestam ir liela nozīme uz pasaules politiskās skatuves, tāpēc viņš būtu priecīgs par iespēju izmantot attiecību uzlabošanos starp Vatikānu un Krievijas Pareizticīgo baznīcu, lai paustu Kremļa pozīciju Vatikānā,» vārdā neminēts diplomāts sacīja ziņu aģentūrai Reuters.
Kremļa vēstnieks Vatikānā Aleksandrs Avdejevs neslēpj, ka garīdznieku tikšanās var «palīdzēt politiķiem un diplomātiem» pieņemt lēmumus, lai risinātu krīzes pasaulē.