Bezdarbnieces Meldras ģimene ir viena no tām 50 000 mājsaimniecībām, kuras pēc analogās apraides pārtraukšanas 1. jūnijā palikušas bez iespējas skatīties nacionālos televīzijas kanālus, taču pierobežas iedzīvotājiem ir vēl viena iespēja - vienkārši pagriezt antenas uz robežas pusi un skatīties Krievijas un Baltkrievijas TV. Kā stāsta Zilupes novada Pasienes pagasta pārvaldes vadītāja Skaidrīte Marčenoka, šādu iespēju viņu pagastā izvēlējušās vismaz 250 trūcīgo mājsaimniecību, kurām nav iespēju iegādāties dekoderus.
Bez iemīļotajiem kanāliem
Pasienes pagasta centra daudzstāvu nama pirmā stāva šaurajā dzīvoklītī čum un mudž gaišas un tumšas bērnu galviņas. Zoja un Jurijs Zapoļnovi kopā ar savējiem audzina arī audžubērnus, no astoņiem bērniem seši ir skolēni. Vienīgie ģimenes ienākumi ir bērnu pabalsti un Jurija simtlatnieka stipendija. Pagastā Zapoļnovus slavē - bērni aprūpēti, kārtīgi apģērbti, labi mācās, piedalās pašdarbībā un mācību olimpiādēs, Jurijam zelta rokas. Tomēr dekodera iegādei naudu viņi nevar atlicināt. «Daudz izdevumu skolēniem, viens no dēliem šogad beidz 12. klasi. Šogad gribam pārbūvēt krāsni, remontēt dzīvokli,» stāsta Zoja. Vecākā meita palīdzējusi noslēgt līgumu ar satelīttelevīzijas operatoru Viasat, taču Zapoļnovi ir vīlušies, jo operators pēkšņi atvienojis visus iemīļotos kanālus - PBK, REN TV, sporta kanālu. «Tagad maksājam astoņus latus mēnesī, bet skatīties nav ko,» šķendējas Jurijs. Raidījumus latviešu valodā ģimene skatās maz.
«Mēs jau arī agrāk Latvijas televīziju neredzējām, jo mūsu antenas to neņem, tāpēc cilvēki ir pieraduši skatīties kaimiņvalstu televīziju. Tagad, ja ir dekoders, redz ideāli,» saka S. Marčenoka. Viņa pati ir noslēgusi līgumu ar Lattelecom un atzīst, ka tagad redzamība esot ļoti laba. Viņasprāt, mēneša maksu Ls 3,50 varētu atļauties daudzi, lielākās grūtības sagādājot dekodera iegāde un uzstādīšana. «Ja valsts nedomās par kādu programmu, kas palīdzētu mazturīgajiem iedzīvotājiem, it sevišķi pierobežā dzīvojošajiem, iegādāties šos dekoderus, būs liela valsts iedzīvotāju daļa, kas vispār nezinās, kas Latvijā notiek».
Risinājumi nokavēti
«ES direktīvas noteic, ka valsts nedrīkst atbalstīt vienu apraides veidu. Prasību nodrošināt trūcīgos ar dekoderiem varēja iestrādāt konkursa noteikumos par digitālās virszemes TV apraides nodrošināšanu, taču tas netika izdarīts,» skaidro Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene. Ja laikus maznodrošinātajiem būtu izdalīti bezmaksas kuponi par konkrētu summu un viņi varētu izvēlēties, vai pirkt dekoderu, pieslēgt kabeļtelevīziju vai satelīttelevīziju, problēma būtu atrisināta, taču tagad tas ir jau nokavēts. «Vienīgā iespēja ir pašvaldībām, kam valsts sociālais spilvens paredz 25 miljonus latu, vajadzības gadījumā atbalstīt dekoderu iegādi,» uzskata I. Circene. Lai nodrošinātu sabiedriskās TV pieejamību, elektronisko mediju likumprojektā ir ietverta prasība obligāti sabiedriskās televīzijas kanālus iekļaut satelītprogrammu un kabeļtelevīziju paketēs, turklāt bez maksas. Šī norma vēl nav pieņemta, un I. Circene atzīst, ka pret to ir liela pretestība no pakalpojumu sniedzēju puses.
Joprojām spēkā ir arī Lattelecom piedāvājums nodrošināt maznodrošinātos ar dekoderiem, ja digitālās apraides tiesības tiktu pagarinātas līdz 2018. gada beigām. Satiksmes ministra preses sekretāre Inga Spriņķe gan atzīst, ka pat tad, ja šo priekšlikumu atbalstīs valdība, visi normatīvie akti jāpārstrādā, un termiņa pagarinājums spēkā stātos pēc pusotra gada, tā ka īstermiņā tas neko neatrisinātu.