Dziesmu svētku biļetes nekad nav bijusi prece, ko milzīgā apjomā iegādājas ārvalstu aģentūras un tad tirgo potenciālajiem Latvijas viesiem. Manuprāt, minētais lēmums nav problēma. Liela daļa ārvalstu ceļotāju nemaz nebūtu interesēti vairākas stundas klausīties Dziesmu svētku koncertu. Bet Latvijas tēlam un tūrisma nozarei ir ļoti svarīgi, lai Dziesmu svētku laikā būtu ne tikai svētku gājiens, bet arī daudz dažādu citu bezmaksas pasākumu, piemēram, koncerti Rīgas parkos, un ārvalstu tūristi varētu tos skatīties tik ilgi, cik vēlas.
Ārvalstu ceļotāji Latvijā uzturas vidēji 1-2 dienas un iztērē 50-60 latu dienā, un kopumā pērnā gada 3. ceturksnī mūsu valstī pabijuši vairāk nekā 590 tūkstoši ceļotāju. Kas būtu jādara ierēdņiem un uzņēmējiem, lai palielinātos ceļotāju skaits, uzturēšanās ilgums un iztērētās naudas daudzums?
Jāsaprot, ka Latvija nav un nebūs masu tūrisma galamērķis. Mums nav un nebūs neviena no septiņiem pasaules brīnumiem. Latvija arī nav Turcijas vai Ēģiptes stila kūrorts, kas piesaista milzīgu atpūtnieku skaitu. Savukārt mūsu priekšrocība ir tā, ka satiksme uz Rīgu vērtējama kā ļoti ērta, prāmju osta un lidosta atrodas pilsētā. Tūrists ierodas Rīgā un jau pusstundu stundu pēc ierašanās var skatīties izrādi Nacionālajā operā. Turklāt, aizbraucot tikai 50-100 km no Rīgas, jau iespējams pabūt nomaļā apvidū, kur var baudīt dabu un nav burzmas. Mūsdienu tūristam svarīgi šķiet pilnvērtīgi izmantot laiku. Daudzi strādājoši cilvēki kā piektdien darbu beidz, tā jau tajā pašā vakarā grib doties brīvdienās.
Latvijas pievilcība stiprina arī Eiropas mērogā samērīgās cenas un iedzīvotāju labās svešvalodu zināšanas.
Vēl pirms pāris gadiem valsts amatpersonas bieži izteicās - kurš tūrists gan vispār uz Latviju brauc? Bet tā runāt nav pamata, jāmāk tikai Latvijas tūrisma potenciālu pareizi «iepakot» un pārdot.
Lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks Dienai sacīja, ka pasažieru skaits lidostā nevar pieaugt, jo Latvijā trūkst rozīnītes, kādēļ ceļotājiem no tālākām valstīm vispār uz šejieni braukt. Piekrītat tam, vai arī problēma patiesībā ir Latvijas reklamēšanas jautājums?
Manā pieredzē Aldis Mūrnieks ir pirmais lidostas valdes priekšsēdētājs, kurš izrādījis iniciatīvu runāt ar tūrisma nozares pārstāvjiem un konkrēti apspriest, kā varam sadarboties. Iepriekšējie lidostas valdes priekšsēdētāji ar tūrisma uzņēmējiem runāja minimāli. Patlaban mums aktuāla ir sadarbības uzlabošana ar nacionālo aviokompāniju airBaltic, jo, godīgi sakot, šī sadarbība pašreizējās aviokompānijas vadības laikā kļuvusi stipri vien pilnveidojama.
Jāsaprot, ka tūristu piesaistē jādarbojas kopā - uzņēmējiem, aviokompānijām, lidostām, valsts pārvaldes un pašvaldību amatpersonām. Ja vēlamies Latvijai piesaistīt Ķīnas tūristus, tad vajadzīgas valsts investīcijas. Neviena aviokompānija neatklās jaunu, regulāru reisu uz Ķīnu, ja nebūs pietiekama pasažieru skaita abos virzienos. Jābūt gataviem valstiskā mērogā investēt tajā, lai nodrošinātu regulārus lidojumus, arī tad, ja lidmašīnas, kas lido no Latvijas uz Ķīnu un atpakaļ, būtu pustukšas. Bet tam jābūt ne tikai uzņēmēju, bet arī politiķu lēmumam.
Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, dzirdam Rīgas mēra amatu kandidātu izteikumus par tūristu nozares nepilnībām, piemēram, Baibas Brokas frāzes, ka lidostai Rīga nav sadarbības ar tūrisma industriju. Kritika aizvien vairāk tiek veltīta arī Rīgas tūrisma attīstības birojam Live Rīga. Es noteikti negribu teikt, ka Live Rīga nedrīkst kritizēt, bet šāds birojs ir Latvijai vajadzīgs, jo strādā, lai tūristu skaits mūsu valstī pieaugtu. Izskan arī apgalvojums, ka krievu tūristus Latvijai nevajag, bet daudzas Eiropas valstis savstarpēji cīnās par Krievijas tūristiem. Tāpēc mani pārsteidz prātojumi, ka Latvijā Krievijas tūristi nav vēlami.
Tieši Krievija ir tā valsts, no kuras, neraugoties uz nepieciešamību noformēt vīzu, pērn Latvijā ieradies procentuāli vislielākais tūristu skaits.
Jā, bet tas ir mērķtiecīga darba rezultāts. Nav tā, ka Krievijas tūrists būtu nejauši uz kartes ieraudzījis Latviju. Darbs Krievijas tūristu piesaistei aizsākās jau pirms vairākiem gadiem. Labi atceros - savulaik Ministru kabinetā runāju ar toreizējo premjeru Ivaru Godmani, ka Latvijai vajag atcelt ielūgumu sistēmu Krievijas tūristiem, jo mēs šos tūristus nepiesaistīsim, ja mākslīgi radīsim šķēršļus, kā viņiem atbraukt uz Latviju. Labi, ka sistēma tika vienkāršota. Arī Latvijas uzņēmēji daudz laika pavadījuši Krievijā, pārliecinot un stāstot, ka tūristiem no turienes jābrauc uz Latviju.
Jūs jau iepriekš esat paudusi viedokli, ka tūrisms Latvijai palīdzēja pārdzīvot ekonomisko krīzi, turklāt ļauj veiksmīgi pārvarēt krīzes sekas.
Pieaugums tieši izejošajā tūrismā jeb Latvijas tūristu ceļojumos uz ārvalstīm 2012. gadā, salīdzinot ar 2011. gadu, bija aptuveni par 20%. Aģentūras pērn apkalpojušas vairāk nekā 500 tūkstošus cilvēku (aizpērn vairāk par 400 tūkstošiem). Jāpiebilst, ka šie skaitļi ir aptuveni, bet valdošo tendenci parāda.
Ienākošais tūrisms attīstījies, pateicoties tam, ka esam iemācījušies sadarboties. Jau krīzes laikā toreizējais ekonomikas ministrs Artis Kampars reorganizēja Tūrisma attīstības valsts aģentūru (TAVA), un patlaban TAVA konstruktīvi strādā rokrokā ar Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) un tūrisma jomas uzņēmējiem. Ir apgūts tas, ka dažādām valsts un pašvaldības institūcijām un arī uzņēmumiem ir nevis jākonkurē, bet gan jāsadarbojas.
Savstarpēji sadarboties, nevis konkurēt iemācījušies arī uzņēmēji. Senāk bijuši tādi gadījumi: neliela pilsēta, divas viesnīcas - viena ceļa labajā pusē, otra - kreisajā, katra var uzņemt 20 tūristu, bet ceļotāju grupā parasti ir ap 40 cilvēkiem. Abām viesnīcām būtu izdevīgi sadarbotos, bet nostāja kā vienas, tā otras vadībai bija: «Lai es konkurentam dotu klientus? Nemūžam!» Par laimi, tagad šādas situācijas vērojamas aizvien retāk. Uzņēmēji arī sākuši saprast, ka tūrisma piedāvājums nevar būt tikai naktsmītne un brokastis, jānodrošina, lai viesnīcas iemītniekiem pieejami sporta, kultūras un izklaides pasākumi. Tādas viesnīcas, kas ir tikai naktsmītnes un brokastošanas vietas, ātrāk vai vēlāk beidz savu darbību.
Vai pašreizējam ekonomikas ministram Danielam Pavļutam ir pietiekami liela izpratne par tūrisma attīstībai nepieciešamo?
Jā, tas, ko tūrisma nozares uzņēmēji gaida no ministra un atbildīgās ministrijas, ir valstisks tūrisma mārketings un plašas iespējas pretendēt uz Eiropas Savienības finanšu instrumentiem. Ministrs pozitīvā nozīmē lobē Latvijas tūrismu valstiskā līmenī. Protams, daudzas lietas vēl jāpaveic, bet tās vairāk saistītas ar starpministriju sadarbību, nevis Ekonomikas ministrijas vai Pavļuta kunga kompetenci.
Lai gan Rīga ir ērti sasniedzama, viens no Latvijā patlaban mazattīstītajiem virzieniem ir konferenču tūrisms.
Jā, tā ir. Mums trūkst moderni aprīkotas, plašas konferenču zāles, tāpēc patiešām katru gadu Latvijai garām paiet vairāki starptautiski kongresi un konferences. Šobrīd tiek būvēta jauna Nacionālā bibliotēka - Gaismas pils. Ietvert Gaismas pils kompleksā plašu, modernu konferenču zāli bija fantastiska iespēja, bet, cik man zināms, tur būs tikai pavisam neliela konferenču telpa. Šis piemērs parāda starpinstitūciju sadarbības trūkumu.
Latvijā problēma ir arī tā, ka pie daudziem, starptautiski reklamētiem apskates objektiem var piebraukt tikai pa sliktas kvalitātes ceļu. Ir manāma Satiksmes ministrijas un citu atbildīgo institūciju ieinteresētība šo problēmu sadarbībā ar tūrisma jomas uzņēmējiem risināt?
Patlaban - nē. Pieļauju, ka sliktā ceļu kvalitāte ir gan Satiksmes ministrijas, gan arī pašvaldību atbildība, gan arī hronisks naudas trūkums. Būtu labi, ja autoceļi tiktu savesti kārtībā, turklāt tūristiem būtu iespēja ar sabiedrisko transportu, neīrējot automašīnu, aizbraukt uz dažādiem apskates objektiem.
No ārvalstu tūrista skatpunkta raugoties, vēl viena problēma ir tā, ka daudzviet norādes uz apskates objektiem ir tikai latviešu valodā. Vai ALTA ar atbildīgajām institūcijām runājusi par to, ka tas nav racionāli?
Šim jautājumam uzmanība noteikti jāvelta. Latviešu valodu noteikti neapdraudētu tas, ja uz apskates objektiem norādes būtu arī svešvalodās, bet vidi mēs tā padarītu draudzīgāku tūristam. Ceļotājam ir svarīgi, lai pēc ierašanās Latvijā būtu saprotams, kā nokļūt Rīgas centrā un kur atrodami būtiskākie apskates objekti.
Kā tūrisma aģentūru darbu ietekmē informācijas tehnoloģiju attīstība?
Internets noteikti neiznīcina tūrisma birojus, bet profesionālai tūrisma aģentūrai šodien jāstrādā gan interneta vidē, gan arī birojā, jo bieži cilvēks vakarā internetā izlasa ceļojuma aprakstu, bet nākamajā rīta aiziet uz biroju un ceļojumu nopērk.