Galvenais priekšnoteikums reālai projektu īstenošanas uzsākšanai ir ES fondu finansējumu regulējošie Ministru kabineta (MK) noteikumi. Proti, lai ministrija varētu sākt praktisku darbu un izsludināt projektu iesniegumu konkursu, sākumā ir jāsagatavo tam paredzēti MK noteikumi.
Līdz šim apstiprināti 76 MK noteikumi, kas aptver gandrīz 70% no pieejamā ES investīciju apjoma, FM cer, ka līdz gada beigām izdosies sasniegt 90% slieksni. Vairākkārt novērota kavēšanās ar MK noteikumiem, kā piemēru FM parlamentārais sekretārs Edgars Putra min veselības infrastruktūru, kas «aizķērusies», tāpēc ka joprojām tiek gaidīts Pasaules Bankas atzinums.
Savukārt naudas apgūšana dzelzceļa infrastruktūras uzlabošanā kavējas, jo iesaistītās puses nespējot vienoties par atsevišķiem jautājumiem.
FM ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzsver, ka ir virkne jomu, kur kavēšanās notiek tādēļ, ka «mēs vēl iekšēji Latvijā mēģinām dalīt naudu». Viņa arī atklāja, ka Eiropas Komisija nesen diezgan skarbi kritizējusi Latvijas spēju administrēt lielus projektus: «Viņi norāda, ka mēs šeit nepieņemam lēmumus laikus, atstājam maz laika projekta realizācijai. Kā iepriekšējā plānošanas periodā, kad, piemēram, transporta nozarē naudietilpīgi projekti netika realizēti tādēļ, ka laika vairs nepietika.»
E. Putra uzskata, ka viens no iemesliem problēmām ir arī kadru maiņa valsts pārvaldē: «Viens iesāk darbu, tad viņu pārvilina uz privāto sektoru, un tam, kas nāk vietā, ir vajadzīgs laiks, lai turpināto to, ko iepriekšējais iesācis.» Viņš šajā sakarā piesauc darbinieku motivācijas sistēmu, kas līdzētu risināt situāciju.
«Pirmrindnieces» ar 100% apstiprinātiem MK noteikumiem ir Kultūras, Zemkopības un Tieslietu ministrija. Krietni sliktāk iet Finanšu ministrijai, kurai šobrīd apstiprināti vien 46% no visiem MK noteikumiem.
Saskaņā ar plānoto investīciju ieviešanas laika grafiku ES fondu projektu maksājumu salīdzinoši lielākais apjoms paredzams 2016. gada otrajā pusē. Uz šī gada 30. jūniju bija apstiprināti gandrīz visi iepriekš kavētie MK noteikumi, bet pārējos kavējumus plānots novērst līdz jūlija beigām.
Kā vienu no pozitīvajiem līdz šim sāktajiem projektiem FM pārstāvji min Inčukalna gudrona dīķu attīrīšanu - nobeiguma stadijā ir konkurss par darbu pabeigšanu, un, kā ir pārliecināts vides un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Kaspars Gerhards (NA), līdz gada beigām tas arī tiks noslēgts. «Vienubrīd reāls bija scenārijs, ka projekts būs simtprocentīgi jāfinansē no valsts līdzekļiem, taču labā ziņa ir tā, ka tiks iesaistīti arī ES fondi,» atklāj E. Putra.
«Kad mainījās politiskā vadība, mūsu (FM) uzstādījums bija, ka pirmā prioritāte ir pēc iespējas ātrāk sadarboties, lai apstiprinātu MK noteikumus un nauda tiktu izmantota,» saka parlamentārais sekretārs un piebilst, ka šobrīd īpaši svarīgi izmantot pēc iespējas vairāk no atvēlētajiem 4,4 miljardiem, jo nākamajā plānošanas periodā apgūstamā summa, iespējams, būs mazāka.
Vislielākais pieejamais ES fondu finansējums ir Satiksmes ministrijai - 1,319 miljardi eiro, tad seko Ekonomikas ministrija ar 797 miljoniem un Izglītības un zinātnes ministrija, kura var apgūt 392 miljonus eiro. Daudz mazāk fondu līdzekļu pieejami Tieslietu ministrijai - 18 miljoni eiro. Novērojama tendence, ka ministrijas, kurām atvēlēts mazāk līdzekļu, ir veiklākas MK noteikumu izstrādē.