maijā noteiktajam termiņam visas solītās ierīces uzņēmumam uzstādīt neuzdosies. Viņš gan pie reizes atzina, ka Iekšlietu ministrija tādēļ līgumu nelauzīšot.
Pirmajiem stacionārajiem fotoradariem uz Latvijas ceļiem bija jāparādās jau pagājušā gada rudenī, bet to ieviešana kavējās, uzņēmuma pārstāvjiem aizbildinoties ar tehniskām ķibelēm un Latvijas krājbankas kraha radītajām grūtībām. Tas gan netraucēja visu pārvietojamo fotoradaru operatīvai ieviešanai, kas daļā sabiedrības radīja aizdomas, ka radari tiek izmantoti tikai peļņas gūšanai, iekasējot pēc iespējas vairāk sodu, nevis ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, kā iepriekš tika solīts.
Kaut Vitronic uzsver, ka «stacionāro radaru komplektu sastāvdaļu un papildu materiālu piegāde pašlaik notiek saskaņā ar grafiku», jau šobrīd, lai iekļautos termiņā, uzņēmumam būtu jāspēj uzstādīt vismaz desmit radarus dienā visā Latvijā. R. Kozlovskis intervijā LNT norādīja, ka saskaņā ar līgumu, uzņēmumam neiekļaujoties termiņā, tiks izteikts brīdinājums, dodot vēl pāris mēnešu darbu pabeigšanai. Tikai pēc tam līgums saistību neizpildes gadījumā varētu tikt lauzts.
Bijušais Valsts policijas priekšnieks Juris Rekšņa, kurš iepriekš radaru ieviešanas procesu bija vērtējis ļoti kritiski, Dienai atzina, ka pēc R. Kozlovska teiktā var saprast, kādēļ amatpersonas pret radaru ieviesēju tūļāšanos līdz šim ir bijušas tik iecietīgas. «Līgumu pats neesmu redzējis, bet no ministra teiktā varēja saprast, ka tajā ir iestrādāti vairāki termiņi uz priekšu. Kā jau tas mūsu valstī ir, kad slēdz līgumus, saliek tajos visādus brīnumus iekšā, un tad jau neko vairs nevar padarīt,» norādīja J. Rekšņa.
Savukārt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Vienotība) noraidīja versiju, ka IeM bezizejā iedzinis pašu noslēgtais līgums un neko citu, kā vien pacietīgi gaidīt, kamēr radari tiks ieviesti, darīt nevar. «Esmu jau teicis un atkārtošu - IeM ar radaru ieviesējiem vienkārši strādā ar baltiem cimdiem,» viņš kritizēja, norādot, ka ministrijai bija gana iespēju ietekmēt radaru ieviešanas procesu. Piemēram, varēja neakceptēt jaunu pārvietojamo radaru ieviešanu, kamēr nav uzstādīti pirmie stacionārie radari, kas būtu gan novērsis runas par radariem kā peļņas projektu, gan pamudinājis Vitronic stacionārās iekārtas uzstādīt žiglāk. «Skaidrs, ka Saeima ne līgumu slēdza, ne tai ir tiesības to lauzt, tas ir IeM kompetencē, bet mans ieteikums, protams, būtu lauzt šo līgumu,» norādīja A. Latkovskis. Lai IeM rīcības motivāciju noskaidrotu, 22. maijā jau nolikta speciāla komisijas sēde.