Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +10 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 30. septembris
Menarda, Elma, Elna

Turpina slēpt galvu smiltīs

Dāvanas un naudu, lūdzams, nenesiet, mūsu ārsti to nepieņems. Tā saviem pacientiem nostāju «aplokšņu» jautājumā pagaidām nav skaidri paudusi neviena no klīniskās universitātes slimnīcām un reģionālajām slimnīcām, noskaidroja Diena. Lai arī tagad tas būtu īsti vietā un laikā - šodien stājas spēkā Krimināllikuma izmaiņas, ka ārsti nekādas materiālas vērtības un labumus - ne naudu, ne dāvanas - no pacientiem nevar pieņemt, citādi viņiem par to iestāsies kriminālatbildība.

Tomēr vairākums slimnīcu turpina norobežoties, it kā uz tām «aploksnes» neattiecas, pat neinformējot par «kriminalizēšanu» ne savus ārstus, ne pacientus. Tikai divas no desmit aptaujātajām slimnīcām sasaukušas ārstus, lai to paziņotu. Dažas sola to darīt vēlāk.

Veselības nozarē «aploksnes» nav sistēma. Tas ir tikai tāds mīts - Dienai uzsver arī veselības ministre Baiba Rozentāle (TP). Viņa šos nelikumīgos maksājumus ārstiem pielīdzina dzeramnaudai kafejnīcā vai frizētavā: «Aptaujājiet tad arī visas frizētavas, lūdzu. Ko viņas tagad darīs?» Citādi domā KNAB, kas slimnīcās saskata gadu gaitā izveidojušos sistēmu, kas nu ir jāpārlauž. B.Rozentāle uzskata, ka vienīgais veids, kā izskaust pateicības, ir, paceļot ārstu algas. Sabiedrība par atklātību Delna gan norāda - slimnīcu vadība un Veselības ministrija gadiem ir izvairījusies šo problēmu risināt un piekopusi «strausa politiku», izlikdamies, ka problēma nav tik liela. Tādēļ ļoti iespējams, situācija mainīšoties tikai pēc pāris paraugprāvām, kad slimnīcu vadība un negodprātīgi medicīnas darbinieki sapratīs, ka par šādu darbību tiek saņemts sods un no tā cieš slimnīcas reputācija.

KNAB aicina ziņot

Pēdējos gados vairākkārt par ārstu mājieniem un retāk par tieši pieprasītām «aploksnēm» KNAB vērsušies pacienti, taču līdz šim zināmā mērā KNAB rokas bija sasaistītas. Saukt pie atbildības ārstus varēja tikai tad, ja naudu ārsts bija pieprasījis pacientam, nevis tikai pieņēmis. Tagad par «pateicību» pieprasīšanu būs pastiprināta atbildība, bet krimināli sodāma ir arī pieņemšana. Tas attiecas vairs ne tikai uz amatpersonām, bet arī valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem. Ja ārstam dod kukuli, devējam atbildība nepienākas. Iepriekš kā vienīgais no ārstiem (kas nav amatpersonas) 2007.gadā ar 100 stundām piespiedu darba tika notiesāts Jelgavas slimnīcas otolaringologs Juris Dārznieks - viņš bija pieprasījis 100 latu deguna dobuma operācijai no kāda pacienta. KNAB izmeklētāji norāda - ārsts arī tiesā uzsvēra, ka viņš neesot naudu pieprasījis, vienīgi pacientam teicis - ja vēlas, var pateikties.

«No 2006.gada līdz šim brīdim mums bija jāpierāda ne vien tas, ka (ārsts) ir ne tikai paņēmis neatļauto labumu, bet arī ka pieprasījis. Tas bija milzīgs klupšanas akmens,» Dienai stāsta KNAB izmeklētāja. Prettiesiskā labuma pieprasīšanu pierādīt nebija viegli, jo nereti kukuļi tika prasīti, māsiņām, citiem pacientiem dodot netiešus mājienus - ka tad ārsti pievērsīsies aktīvāk pacienta ārstēšanai, nekavēsies operācijas, izmeklējumi. Ja ir kaut vai netieši mājieni, kas liecina, ka ārsts sagaida no pacienta nelegālo maksājumu, pacientiem noteikti jāvēršas KNAB ziņojumu centrā - rakstiski vai telefoniski, saka birojā.

Reaģē formāli

Jelgavas pilsētas slimnīcas vadītāja vietniece Solveiga Ābola ir pārliecināta, ka reģionālajās slimnīcās nelegālo maksājumu problēma tikpat kā nepastāv - cilvēki nevarot atļauties «aploksnes». Gadījumu ar savas slimnīcas ārstu viņa ir piemirsusi: «Vai tad viņu notiesāja?»

«Pirmā dzirdēšana,» par «pateicību» kriminalizēšanu jau no 23.decembra saka Jānis Jukna, Rēzeknes slimnīcas vadītājs. Taču viņš gatavs reaģēt - ziņošot «piecminūtē» visiem saviem ārstiem par likuma izmaiņām. Jēkabpils slimnīcas vadītāja vietniece Ruta Miķelsone savukārt saka - «jāsaka, tas mums nebija ļoti aktuāls jautājums, bet mēs, protams, zinām, informēsim visus». Aktuāli neesot, jo laukos jau cilvēkiem neesot naudas, lai dotu ārstiem. Taču slimnīca nolēmusi izlikt paziņojumu pie informācijas dēļa pacientiem, lai viņi nenāktu ar dāvanām pie ārstiem. «Nu tas jau būtu smieklīgi,» par šāda paziņojuma izlikšanu savā slimnīcā savukārt saka S.Ābola. «Jo dziļāka šāda kriminālā uzraudzība vai operatīvā sistēma spiedīsies starp ārstu un pacientu, jo šīs patiesās medicīnas kategorijas, kas nepieciešamas, zaudēs savu īpatsvaru,» saka Viesturs Boka, Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs. Ar ārstiem par «aploksnēm» slimnīcas vadība neplānojot atsevišķi runāt. Jautāts, kāpēc pacienti dod «pateicības», V.Boka aizsvilstas: «Vai jūs uzskatāt par ētisku jautājumu: ko cilvēks domā, ja grib pateikties?»

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Ko paredz Krimināllikums?

Paredzēta kriminālatbildība valsts vai pašvaldības iestādes darbiniekiem par materiālu vērtību, labumu, to piedāvājuma prettiesisku pieņemšanu arī tajos gadījumos, kad tas nav pieprasīts. Soda ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz diviem gadiem vai bez tā.
Ja materiālās vērtības vai labumi ir pieprasīti vai izspiesti, soda ar brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā.

Bez nosaukuma

Māris Rēvalds, Veselības aprūpes darbadevēju asociācijas vadītājs
Jāparāda labā griba, ka nedrīkst būt dubultmorāles apstākļi. Ārsti ļoti labi zina, cik viņu darbs maksā konkrētās pasaules valstīs, bet sabiedrība zina, ka ārstiem maksā maz, tāpēc piever acis uz neformālajiem maksājumiem. Ja pātaga jau ir (likumdošana), tad pīrāgs ir jāizgudro. Protams, būtu jānodrošina cilvēka cienīgs atalgojums. Zināms, ka valstij nav naudas tagad, bet var vismaz izlīdzināt tarifus. Galvenajiem ārstiem ir jāzina, kas notiek viņu slimnīcās, nevar galvu bāzt smiltīs, teikt, ka nezina, cik ārsti ņem. Ir iespēja nodrošināt to, ka ārsti var veikt maksas operācijas no darba brīvajās stundās, par tām saņemot adekvātu honorāru.

Bez nosaukuma

Juta Strīķe, KNAB priekšnieka vietniece
Pieņemot grozījumus Krimināllikumā, likumdevējs ir kriminalizējis šo pateikšanās tradīciju, lai to izskaustu. Pacientiem nevajag dot naudu un citus materiālus labumus, savukārt ārstiem tos nepieņemt, pat ja tādi tiek piedāvāti, - tāda būtu pareizā rīcība. Šāda nostāja būtu jādefinē un jādeklarē ikvienam mediķim. Publisko pakalpojumu sniedzējiem jābūt godīgiem un jāsniedz iedzīvotājiem kvalitatīvi pakalpojumi, neradot sabiedrībai šaubas par nepieciešamību vēl papildus pateikties. Ja kāds ārsts no sava pacienta pieņem kādu labumu, par to agrāk vai vēlāk uzzinās arī citi. Tāpēc ārstiem pašiem jālauž šīs tradīcijas, jāpauž neiecietība pret negodprātīgiem kolēģiem.

Bez nosaukuma

Līga Stafecka, Delnas politikas analītiķe
Slimnīcu vadība un Veselības ministrija gadu gadiem izvairījusies šo problēmu risināt un piekopusi strausa politiku ar galvu smiltīs, izlikdamies, ka problēma nav tik liela, vaina jādala starp devējiem un ņēmējiem un citās profesijās pastāvot līdzīga prakse. Nekas neatrisināsies, kamēr ministrija un slimnīcu vadība neuzņemsies pilnu atbildību, nodrošināt, ka šāda nelegālu maksājumu prakse slimnīcā nepastāv. Galvenā atbildība tomēr gulstas uz medicīnas personālu, slimnīcu vadītājiem, nevis pacientiem, jo pacientam, ja jautājums ir par viņa dzīvības nodrošināšanu un veselības atgūšanu, praktiski nav nekādas izvēles, kā dot kukuli.

Bez nosaukuma

Iveta Neimane, pacientu organizāciju apvienības SUSTENTO pārstāve
No pacienta viedokļa būtu svarīgi, lai ārstniecības iestādes deklarētu savu nostāju un uzņemtos atbildību par savu personālu, uzskatītu kukuļu ņemšanu par iestādes negodu, nevis norobežotos no tā kā līdz šim. Tas arī būtu kā kvalitātes rādītājs iestādei. No Veselības ministrijas es sagaidu, lai tiktu skaidrots, vai ir atšķirības starp kukuli, kas ir nauda, un nelielo simbolisko pateicību, piemēram, ziediem, konfekšu kasti vai sīkiem, niecīgiem suvenīriem. Ja pacientam dakteris jau kļuvis kā tuvs ģimenes loceklis vai tuvs paziņa, to pacienti neuzskata pat kukuli. Bet par kukuli uzskata naudu, aploksni par dāvanu pacienti neuzskata.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Stāvoklis starp dzīvību un nāvi

Miruša ķermeņa atdzīvināšana kā romānā par Frankenšteinu varētu būt reālāka, nekā šķiet. Zinātnieki nākuši klajā ar pieņēmumu, ka starp dzīvību un nāvi patiešām ir vēl viens starpposms, kas varētu ...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?