«Ilgtermiņā tas ietekmēs arī mazumtirdzniecības cenu elektroenerģijai,» komentējot sagaidāmo biržas ietekmi uz elektrības cenu, norāda Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce. Viņaprāt, šogad Latvija var pretendēt uz tā saucamā cenu apgabala noteikšanu, kas ir nepieciešams tirdzniecības darījumu veikšanai biržā.
Nord Pool Spot gan iepriekš prognozēja, ka šogad Latvijas cenu apgabalu vēl nevarēs izveidot - tas saistīts ar EK sertifikāciju Latvijas izvēlētajam pārvades sistēmas operatora modelim, ziņo LETA. Valdības atbalstītā koncepcija saistībā ar Latvenergo meitasuzņēmuma a/s Augstsprieguma tīkls (AT) nodalīšanu paredz izveidot jaunu uzņēmumu, kurš varētu iznomāt tīklus AT, kas savukārt tiktu nodalīts no koncerna, pārveidojot par valsts kapitālsabiedrību. Pašlaik gan vēl nav skaidrs, kura ministrija būs šī valsts uzņēmuma kapitāla daļu turētājs. Paredzams, ka pirms Latvijas cenu zonas izveides Nord Pool Spot sagaidīs ES ekspertu vērtējumu par pārvades sistēmas nodalīšanu.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes loceklis Ivars Zariņš Dienai pauda skepsi pret valdībā akceptētā likuma grozījumu ieviešanu. «Šis likums vēl ir ļoti zaļš, mums būs grūtības ar likuma ieviešanu.» Viņaprāt, ir nepieciešams nostiprināt SPRK neatkarību, jo Elektroenerģijas likuma grozījumi paredz regulatoram būtiski lielāku atbildību. «Regulatoram jābūt ar līdzīgu statusu kā Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.» Savukārt J. Pūce norāda, ka jautājums par SPRK statusu netraucē realizēt nepieciešamās izmaiņas, lai vēl šogad pievienotos Nord Pool Spot.