21 Džeina Fonda
Tamāra (62) ir vecākā aerobikas trenere Latvijā, viņa arī bijusi pirmā aerobikas trenere Latvijā - šai nodarbei pievērsusies 1964. gadā. Tamāra ir profesionāla baletdejotāja, bet tolaik strādājusi par deju pasniedzēju tehnikumā, kad atskanējis telefona zvans skolotāju istabā. Tamāra gadījusies pie klausules. Taujāts pēc deju pasniedzēja. «Kādā mūzikas salonā gribēja dibināt pirmās aerobikas grupas. Es tādu vārdu kā aerobika pat nezināju. Prasīju, kas tā ir, ar ko vispār jāsāk? Arī mūzikas salona vadītāja nezināja... Toties viņai bija 100 cilvēku, kuri gribētu nodarboties ar aerobiku, telpas nodarbībām, un man drīz bija jāsāk strādāt,» atceras Tamāra. Viņai piedāvāts izstudēt kādu ungāru žurnālu, tajā esot pat bilde, kur redzama aerobikas nodarbība. Bet ungāru valodu Tamāra nezināja. Izrādījās, Tartu Universitātē esot kāda aerobikas pasniedzēja, Tamāra aizbraukusi konsultēties uz Tartu. «Parunājāmies, bet igauniete ļāva man vairāk runāt, lai izstāstu, kāds man par to priekšstats. Beigās viņa tik vien noteica: jūs būsiet lieliska pasniedzēja! Tā pati ar savām idejām sāku strādāt.» Pēc tam Tamāra aerobiku mācījusies gan Maskavā, gan Austrālijā, kur ciemojusies pie māsīcas. «Tur jau bija Džeinas Fondas stils, un to es atvedu uz Latviju,» lepojas Tamāra. Bet pirms sešiem gadiem trenere piedzīvojusi personisku lūzumu - palikusi bez darba vēl pirms pensijas. Salūza arī veselība - sākušās nopietnas problēmas ar muguru. «Nonācu slimnīcā, nevarēju ne staigāt, ne sēdēt. Mediķi neuzdrošinājās operēt, teica, ka ķirurgam tas būtu eksperiments. Bet laimīgā kārtā mani sadakterēja. Vadīt nodarbības gan atsāku pamazām. Kādreiz līdz kultūras namam nācu 15 minūtes, tad pēc saslimšanas man vajadzēja pusotru stundu. Taču cilvēki nāca uz nodarbībām, teica, lai es sēžu un neko nedaru, bet lai esmu klāt. Un tad man radās ideja - kāpēc gan neiesaistīt tieši pensionārus! Jo pati arī vairs neesmu jauna.» Tamāra izlikusi sludinājumu: vingrošana dāmām labākajos gados. Sākumā pieteikušās septiņas astoņas dāmas, bet tagad pie Tamāras vingro jau 21 seniore.
Senioru disenīte
Aerobika daudziem asociējas ar pamatīgu tempu, bet profesionāls treneris vingrojumus protot pielāgot jebkuram vecumam. «Ne jau skriešana, lēkšana svarīgākā. Efektu var panākt arī citādi. Aerobika ļoti palīdz veselībai,» apgalvo Tamāra. Līdz ar savu veselības ķibeļu sakārtošanu, kad pati knapi varējusi solīti paspert, trenere palīdz sakārtot veselību arī citām Ogres dāmām. Viņa izstrādājusi speciālus vingrojumu kompleksus ne tikai mugurai, bet arī, piemēram, elpošanas sistēmai, gūžas kauliem, vēderpresei vai asinsritei. «Ja tas der man, var noderēt arī citiem!» Nodarbībās vingrotājas arī dejojot. «Veidoju nelielas deju kompozīcijas, tādas modes dejiņas, lai pašām vingrojot ir emocionāls pacēlums. Kā smejam - tā mūsu disenīte. Pamats paliek, bet katrreiz ir kaut kas jauns - programma katru mēnesi mainās. Nē, te nav nekā sarežģīta, lai senioru vecumā to nevarētu. Tāpēc arī savai veselības vingrošanas grupiņai izvēlējāmies nosaukumu Tvik-tvik: to var ik katrs, to vajag ik katram!» skaidro trenere, neslēpjot prieku, ka par viņu pašu vecākas dāmas spēj izpildīt visus ierādītos vingrojumus. «Var tikai apbrīnot entuziasmu un prieku, ar kādu dāmas to dara. Mani tas iedvesmo, es pati smeļos spēku no savām vingrotājām!»
Ņiprums atjauno
Visas dāmas, kuras pirms septiņiem gadiem atnākušas uz pirmo nodarbību, joprojām nāk vingrot. Arī Velta Putna, kurai drīz apritēs 77 gadi. «Galvenais motīvs ir uzturēt veselību,» stāsta Veltas kundze. «Pa šiem gadiem es nejūtu, ka būtu fiziski kļuvusi vārgāka. Jūtos pat vēl labāk! Tas ir brīnišķīgi. Cilvēkiem nevajag sēdēt un gausties, cik viss ir slikti, bet iet un savā labā ko izdarīt.» Lilija Zitāne (72) uz aerobiku nāk trešo gadu. Savulaik strādājusi sēdošu darbu, sāpējusi mugura. Ārsts brīdināja: «Jūs tikai neliecieties!» Bet te, redzējāt, mums kājas un rokas iet pa gaisu! Es neklausīju dakterim, darīju tā, kā jutu, - ir labi.» Savulaik Lilija gājusi uz citām vingrošanas nodarbībām, tās bijušas lēnas un saudzējošas. «Bet šeit man tas ņiprums patīk,» atzīst Lilijas kundze. «Arī man sāpēja mugura, bet tagad, kopš vingroju, vairs ne mugura sāp, ne rokas, ne kājas. Varu skriet un iet, un jūtos daudz jaunāka, nekā esmu,» piebilst grupas vecākā seniore Mudīte Buša, kurai būs 80 gadu. «Tas ir fantastiski! Vingrot iesaku katram. Cilvēks tad paliek jaunāks.»