Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmums apturēt Latvijas pilsoņa Denisa Čalovska izdošanu ir auksta ūdens šalts uz galvas. Ārprāts, kādu augstprātību pēdējās dienās nācās dzirdēt no prokuratūras un valdības pārstāvjiem. Galvenais tikums - izdabāšana ASV. Eiropas vērtības nevienu neinteresē. Par Latvijas pilsoņa tiesībām vispār nospļauties. Izdosim, neskatoties ne uz ko, paziņosim, kad Čalovskis būs lidmašīnā vai ASV cietumā.
Varbūt tāda ir abu mūsu valstu ciešā sadarbība cīņā ar likumpārkāpējiem, neietekmējoties no jebkādām emocijām? Nekā tamlīdzīga. Nekāda paritāte Latvijas un ASV krimināltiesiskajā sadarbībā neeksistē. ASV nepilda tiesiskās palīdzības lūgumus, ko adresē Latvijas tiesībsargājošās institūcijas. Prokuratūras gada sanāksmē ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers atzina, ka no ASV pagājušā gadā nav saņemta atbilde ne uz vienu no Latvijas tiesiskās palīdzības lūgumiem, nosaucot to par «visneveiksmīgāko» jomu Latvijas prokuratūras starptautiskajā sadarbībā. Tad kāpēc tāda izkalpošanās ASV priekšā no mūsu puses?
Runa jau nav par maniaku sērijveida slepkavu, bet parastu hakeri, kura vaina nav pierādīta, turklāt tā kolēģis Rumānijas pilsonis, kura līdzdalība noziegumā advokātu skatījumā rada daudz mazākas šaubas, pastaigājas uz brīvām kājām. Rumānija savu pilsoni neizdod.
Ir gadījumi, kad valstis neizdod savas valsts pilsoņus, pat ja ir pastrādāta slepkavība. Un tās nav kaut kādas trešās pasaules valstis. Latvija pavisam ne tik sen piedzīvoja īstu spļāvienu sejā no tuvās kaimiņvalsts Zviedrijas, kura gan savulaik, acis nemirkšķinot, izdeva latviešu karavīrus Staļina režīmam, savukārt savu pilsoni Zviedrija Latvijai neizdod, pat ja viņš ir slepkava. Jo Zviedrija ir suverēna valsts, kas savu suverenitāti sargā pat tādā veidā.
Atcerēsimies Bū Johansona lietu. Zviedrijas pilsoņa B. Johansona vadītā automašīna 1997. gada 3. jūlija vakarā Rīgas-Ainažu šosejas 6. kilometrā notrieca divas jaunas policijas darbinieces, kuras no gūtajām traumām mira notikuma vietā. Kā toreiz atklāja laikraksts Diena, izmeklētāji bija noskaidrojuši, ka B. Johansons ne tikai bija pārsniedzis atļauto braukšanas ātrumu, bet pat nebija centies izvairīties no sadursmes, jo uz ceļa netika konstatētas bremzēšanas pēdas. Lai gan B. Johansonam kā drošības līdzeklis tika piemērots paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu, nākamajā dienā pēc negadījuma viņš aizmuka atpakaļ uz Zviedriju un bija uz brīvām kājām.
Notika sarakste starp Latvijas un Zviedrijas prokuratūru par Johansona saukšanu pie atbildības. Tomēr zviedru prokurore pieņēma lēmumu, ka negadījuma apstākļi kopumā jāuzskata par mīkstinošiem, bet nodarījums - par nenozīmīgu, tāpēc ir iestājies noilgums un krimināllieta izbeidzama.
Edgars Galzons 2003. gada Dienā atstāsta faktu, ka, pēc zviedru prokurores ieskata, viens no vainu mīkstinošajiem apstākļiem bijis ceļa sliktais apgaismojums. Lai gan 2001. gadā Latvijas prokuratūra lūdza Zviedrijas ģenerālprokuroru izvērtēt lēmuma pamatotību, tomēr viņš to atstāja spēkā, paskaidrojot, ka piekrīt prokurores secinājumiem. Latvija mēģināja panākt taisnību B. Johansona lietā, taču neveiksmīgi. Zviedrijas pilsonis par divu Latvijas policistu sabraukšanu sodu nesaņēma.
Tādēļ tiem, kas šajā lietā runā par taisnības triumfu, es ieteiktu paturēt muti. Latvija kārtējo reizi tiek starptautiski pazemota, protams, ne bez savas valdības līdzdalības. Par Valdi Dombrovski un Vienotību nav vērts pat runāt - tur visiem viss sen ir skaidrs. Bet Nacionālajai apvienībai pēc eiro ieviešanas un Latvijas pilsoņa izdošanas vajadzētu padomāt par nosaukuma maiņu, jo nekā īsti nacionāla viņu rīcībā samanīt vairs nevar.
Nacionāla tādā nozīmē kā nacionālas valsts aizstāvēšana, kura pret katru pilsoni izturas ar vislielāko pietāti un cieņu, nevis apspļauda savas valsts pilsoņus tikai tāpēc, ka viņiem nav pareiza etniskā piederība, kā tas ir noticis no šīs valdības partijas puses. Nacionāla valsts ir valsts, kurai tās pilsoņu kopuma intereses ir pirmajā vietā, nevis tāda valsts, kurā pilsoņi dzied tik tautasdziesmas un dej, bet svarīgākos lēmumus par mūsu dzīvi un mūsu valsti pieņem citu valstu pilsoņi citās valstīs.
Ja kāds līdz galam nesaprot Čalovska lietas precedenta būtību un uzskata to par kaut ko atrautu no sevis, atgādināšu, ka Latvijas un ASV līgums paredz, ka jāizdod visos tajos gadījumos, kuros draud brīvības atņemšana, sākot jau no viena gada.
Tagad paskaitiet, cik filmas esat kačājuši, torentos apzagdami Holivudu un pārkāpjot ASV federālo likumu, un, iespējams, pēc ASV stingrajiem likumiem arī jūs katrs varat mierīgi nonākt aiz restēm. Protams, visus cietumā nesabāzīs, bet kāda paraugprāva var sanākt. Un kas var garantēt, ka jūs nebūsiet tas, ko izvēlēs šai lomai un iebiedēšanas nolūkos izdos ASV? Ne vienmēr atradīsies advokāts, kas spēs aizstāvēt caur Eiropas tiesu. Latvija jūs izdos. Tāpēc iesaku ievērot ASV federālos likumus arī Latvijas teritorijā.