«Mēs nevaram pilnībā atvilkt visu bruņojumu, jo mums nav apliecinājuma, ka to dara pretinieks. Nevaram pilnībā atkailināt priekšējos flangus, kur atrodas kājnieku vienības. Tāpēc esam tur atstājuši kājnieku bruņojumu, kura izmantošana ļautu apturēt iespējamu uzbrukumu un operatīvi atgriezt artilēriju uz priekšējām līnijām,» teica A. Lisenko. Viņš arī paziņoja, ka separātisti EDSO misijas un Krievijas žurnālistu klātbūtnē veikuši izrādīšanos ar bruņojuma tehnikas atvilkšanu, taču īstenībā viņi to pārdislocējot uz citiem frontes iecirkņiem, kur saņemot papildu bruņojumu, munīciju un kaujiniekus. Ukrainas armijas izlūki esot fiksējuši, ka separātisti ieročus atvelk, taču tikai tādā attālumā, lai tie vizuāli nebūtu fiksējami, nevis līdz līnijai, ko paredz Minskas vienošanās.
Paši Ukrainas spēki jau četros posmos atvilkuši bruņojumu, kura kalibrs pārsniedz 100 mm, ļaujot gan EDSO pārstāvjiem, gan medijiem pārliecināties par tā galaizvietojumu.
11. martā ASV viceprezidents Džo Baidens paziņoja Ukrainas prezidentam Petro Porošenko, ka ASV piegādās Ukrainai 230 kājnieku automobiļu Humvee, kā arī no attāluma pilotējamos lidaparātus. ASV neletālajā militārajā palīdzībā 75 miljonu dolāru vērtībā ietilpst arī sakaru ierīces, radari mīnmetēju un artilērijas pozīciju noteikšanai un nakts redzamības ierīces.
Baltā nama pārstāvis Džošs Ērnsts trešdien pavēstīja, ka pēc ASV prezidenta Baraka Obamas domām letālā bruņojuma piegādāšana Ukrainai varētu tikai pastiprināt asinsizliešanu. Bruņotā konflikta atrisināšana Austrumukrainā nevarot būt balstīta tikai uz karadarbību.