Gan Kijevā, gan Odesā ikdienas dzīve rit savu gaitu. Ukrainas ielās, izņemot priekšvēlēšanu aģitāciju, neparasta ažiotāža nav jūtama. Satraukumu var vērot masu medijos, kuri ziņo par krīzi valsts austrumos. Protams, liels sasprindzinājums ir gan Ukrainas parlamentā, gan valdībā. Ukraiņi paši minējuši, un tam pilnīgi piekrītam, - ļoti svarīgi ir sarīkot prezidenta vēlēšanas 25. maijā, lai visai Ukrainas tautai būtu iespēja paust savu viedokli par vēlamāko kandidātu, lai šis prezidents būtu ievēlēts demokrātiskā veidā. Tāpēc Latvijas un arī citu Ukrainas draugu uzdevums ir palīdzēt Ukrainai sarīkot vēlēšanas atbilstoši visiem Eiropas standartiem. Izmantojot Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju (EDSO), plānojam uz vēlēšanām sūtīt Latvijas novērotājus. Valsts atrodas informatīvā kara apstākļos. Svarīgi, lai neatkarīgu valstu pārstāvji būtu visos Ukrainas reģionos un informētu pasauli par tur notiekošo.
Kādu vēl praktisku palīdzību varam sniegt?
Ārpus vēlēšanām plānojam sūtīt ilgtermiņa EDSO novērotājus, kas varētu uzturēties Ukrainā varbūt līdz šā gada beigām. No vairākiem ukraiņu politiķiem dzirdēju vēlmi rīkot arī parlamenta vēlēšanas, lai izietu pilnu varas maiņas apli pēc Maidana revolūcijas, lai nebūtu nekādu šaubu par varas leģitimitāti. Esam gatavi sniegt arī tehnisko ekspertu palīdzību specifiskos jautājumos, kas saistīti ar gaidāmo asociācijas un brīvās tirdzniecības līguma parakstīšanu un piemērošanu. Desmit gadu laikā esam uzkrājuši gan zilumus un punus, gan pozitīvu pieredzi, rakstot ES projektus, piesaistot fondu līdzekļus un veicot ES tirgū saimniecisko darbību. Mūsu eksperti pārvalda krievu valodu. Šādus pilotprojektus esam gatavi piedāvāt gan Rīgā, gan sūtot ekspertus uz Ukrainu.
Kāds ir pozitīvākais notikumu attīstības scenārijs pēc prezidenta vēlēšanām Ukrainā?
Vēlēšanas ļauj sasāpējušos jautājumus, tostarp attiecības starp reģioniem, reģionālo un iespējamo konstitūcijas reformu īstenot demokrātiskā ceļā. Skaidrs, ka Ukrainas nedraugu mērķis ir nepieļaut vēlēšanas, provocēt Ukrainas valdību, pasludināt komandantstundu vai karastāvokli. Gan ES, gan citi Ukrainas draugi ļoti stingri aicina Krieviju ievērot Ženēvā panāktās vienošanās, sēsties pie sarunu galda gan ar Ukrainas centrālo valdību, gan pašvaldību pārstāvjiem.
Vizītē tikāties ar vairākiem Ukrainas politiķiem. Krimu Ukraina de facto ir zaudējusi, vai ukraiņi varēs ar to samierināties?
Ukrainas parlamentā, valdībā sadzirdēju ļoti stingru apņemšanos cīnīties par savām tiesībām uz Krimu. Ukraina jau ir iesniegusi pieteikumu Eiropas Cilvēktiesību tiesā, apsver iespēju tiesāties arī citās starptautiskās instancēs. Ukraina nesamierināsies ar Krimas aneksiju.
Vai Krimā ir arī Latvijas valstspiederīgie?
Viena ģimene ir atgriezusies Latvijā. Mūsu vēstniecība Kijevā cenšas uzturēt kontaktus ar Krimas iedzīvotājiem, kuriem ir tuvinieki Latvijā. Šobrīd nav konkrētu ziņu par vēl kādu Krimas iedzīvotāju vēlmi repatriēties vai pārcelties uz dzīvi Latvijā.
Ceturtdien Latvijā ieradās ASV karavīri, NATO stiprinājusi dažāda veida klātbūtni Baltijā un Polijā. Vai tas nevar veicināt Krievijas bruņošanos mūsu pierobežā?
Viss, kas darīts, kopš iestājāmies NATO, ir bijis vērsts uz alianses teritorijas aizsardzību. Visām mācībām bijis izteikts aizsardzības raksturs, kas nekādā veidā neapdraud nevienu mūsu kaimiņvalsti. Ikviens saprot, ka izpletņlēcēju vienības ierašanās ir neliela mēroga, parasta treniņa nolūkā paredzēts militārs vingrinājums. Kas attiecas uz mūsu kaimiņiem, diemžēl 2008. gadā pieredzējām Krievijas militāro iejaukšanos Gruzijas teritorijā, divu apgabalu okupāciju. 2009. gadā piedzīvojām Zapad mācības, 2013. gadā vēl vienas šādas mācības, kurās piedalījās vairāk nekā 100 000 militārpersonu. Mērogi nav salīdzināmi. Šajā gadījumā nenotiek ne bruņojuma sāncensība, ne jebkādi pasākumi, kam būtu uzbrūkošs vai apdraudošs raksturs.
Vai tuvākajā laikā NATO klātbūtne Baltijā nevarētu vēl palielināties?
Palielinājums patlaban nav plānots, bet tas būs atkarīgs no vispārējā militārpolitiskā stāvokļa Eiropā. Adekvāti lēmumi tiks pieņemti kolektīvi.