Mačs Doņeckā starp Ukrainu un Angliju gan vairākumam līdzjutēju visupirms paliks atmiņā ar neieskaitītajiem vārtiem. Otrajā puslaikā pēc Marko Deviča sitiena bumba pilnībā šķērsoja Anglijas valstsvienības vārtu līniju, bet tiesneša svilpe klusēja. Ukrainas izlases galvenais treneris Oļegs Blohins, protams, klusēt negribēja.
«Uz laukuma ir pieci tiesneši, bet viņi nemana, ka bumba par pusmetru [patiesībā mazāk - aut.] šķērso līniju. Kāpēc ir vajadzīgs tik daudz tiesnešu? Tāpat viņi neredz arī [Endija] Kerola darbības ar elkoni un [Džona] Terija grūdienu manam spēlētājam no muguras... Pjerluidži Kolina mums teica, ka katra lieka kustība ar elkoni ir dzeltenā kartīte, katrs pārkāpums no mugurpuses ir dzeltenā kartīte. Un kāpēc šodien tā nebija?» pēc mača aizvainojumu par tiesnešu darbību neslēpa Blohins. Objektivitātes labad gan jāpiebilst, ka ukraiņu neieskaitītajos vārtos netika fiksēts aizmugures stāvoklis, bet paši ukraiņi aizsardzībā arī nebija eņģeļi.
Runājot par pašu spēli, nevar nepieminēt, ka ukraiņi laukumā demonstrēja negaidīti labu sniegumu. Anglijas izlases treneris Rojs Hodžsons pirms spēles vairākiem medijiem izpļāpājās, ka pret Ukrainu angļi spēlēs no uzbrukuma, kas nav raksturīgi Hodžsona komandām, bet laukumā redzēja pavisam citu ainu - pēc 25 spēlētām minūtēm ukraiņu pārsvars bumbas kontrolē bija pat 60% pret 40%, un arī sitienu pa Džo Hārta sargātajiem vārtiem bija vairāk. Vairākums no tiem bija no tālas distances un garām vārtu rāmim.
Pamatsastāvā mājiniekiem nevarēja doties spožākā zvaigzne Andrijs Ševčenko, kurš savainojuma dēļ pat neiesildījās pirms spēles. Blohins izvēlējās piesātināt vidējo līniju tieši centrā, kur četri ukraiņi bija skaitliskā vairākumā pār divarpus angļu centra pussargiem (uzbrucējs Veins Rūnijs vienmēr bija gatavs palīdzēt). Tas ļāva ukraiņiem kontrolēt bumbu vairāk nekā angļiem, bet laupīja brīvu vietu uzbrukumā, tāpēc daudzi sitieni bija neprecīzi vai bloķēti.
Ņemot vērā, ka uzbrukumā mājiniekiem darbojās 189 centimetrus garais Miļevskis, iespējams, ukraiņiem vajadzēja pacensties biežāk izdarīt centrējumus. Turklāt ukraiņi arī bija krietni pārāki spēlē «otrajā stāvā», uzvarot 58% gaisa divcīņu. Taču Blohina padotie centās atslēgt angļu aizsardzību caur laukuma centru.
Andrejs Ševčenko gan nāca laukumā uz maiņu, bet viņa iesaistīšana spēlē ukraiņiem nedeva ne uz pusi tik daudz labuma kā angļiem Rūnijs. Jā, viņš guva vārtus pēc teicamām Stīvena Džerarda darbībām (kārtējo reizi šajā EČ) un nesekmīgas Ukrainas aizsardzības spēles, bet pie bumbas metra attālumā no vārtiem nonāca tieši viņš un nevis, piemēram, otrs uzbrucējs Denijs Velbeks. Rūnijs savu pēdējo vārdu šajā EČ vēl nav teicis, bet Ševčenko un Ukraina gan. Pēc spēles kļuva zināms, ka Ševa un Andrejs Voroņins atvadās no izlases.