Kur sakņojas dusmas?
Toms nožēlo savu (taisnības labad jāpiebilst - arī vecāku ieteikto) izvēli krievu valodu apgūt kā otro svešvalodu, jo nevar tikt galā ar nesekmību vienīgi šajā mācību priekšmetā. Tikai regulāras privātstundas pie krievu valodas speciālista liecībā nodrošina knapi pievilktu četrinieku. Krievu draugu puisim nav, arī kaimiņi latvieši. Vecāki uztraukti, ka nespēja tikt galā ar mācībām attīsta pusaudzī nepatiku pret krievvalodīgajiem. Politiskās kaislības valstī to uzkurina vēl vairāk. Dumpīgo karstgalvi mazliet atvēsināt spēj vien radinieku piemērs - puiša māsīcai, kura labi pārvalda angļu, vācu un krievu valodu, piedāvāts darbs Krievijā, ietekmīgā uzņēmumā, kurā atalgojums ļaus piepildīt nepavisam ne pieticīgus dzīves sapņus. Tas liek puisim nepadoties, tiesa, nepatika pret krievu valodu tāpēc nemazinās.
«Uzskatu, ka angļu valoda ir modernāka un to arī ikdienā iespējams lietot daudz biežāk, tāpēc mani neaizrauj krievu valoda,» saka Smiltenes ģimnāzijas 10. klases skolniece Laura. «Un es negribu krievu valodu kā otro valsts valodu, jo, manuprāt, latviešiem ir pašiem sava valoda, kas ir kā viens no izcīnītajiem latviešu simboliem. Kāpēc mums to pazaudēt vai dalīt ar krievu valodu un krieviem? Tās ir dusmas uz valodu, kas nospiež mūsējo, tāpēc negribas mācīties krievu valodu. Līdz ar to grūti sastrādāties ar skolotāju. Droši vien, ja tas pats skolotājs mācītu kaut ko citu, būtu citādi.»
Skolotāju noved līdz asarām
Krievu valodu kā otro svešvalodu 6. klasē skolēni visbiežāk izvēlas, vecāku mudināti, jo, to pārvaldot, jauniem cilvēkiem ir priekšrocības darba meklējumos. Vai arī tāpēc, ka nāk no jauktas ģimenes, kur krievu ir otra dzimtā valoda, tāpēc tās apguve grūtības nesagādās. Politiskās kaislības tiek iepītas mācību procesā kā protests pret krievu valodas kā otras valsts valodas ieviešanu - bērni met izaicinājumu skolotājam. «Nezinu, kā citās skolās, bet mūsējā skolēni, «īsti Latvijas patrioti» būdami, bieži vien ir naidīgi noskaņoti uz krievu valodas mācīšanos. Pie katras izdevības apsūdz skolotāju Krievijas izdarībās. Vienreiz skolotāja gandrīz ar asarām acīs teica: «Es taču neesmu vainīga pie tā, ko krievi dara. Es neesmu krieviete. Es jums vēlos iemācīt jaunu valodu, tas arī viss.» Man šī valoda padodas, piedalos olimpiādēs. Bet ir skolēni, kuri vienmēr atradīs kādu ieganstu, lai attaisnotu sliktās sekmes. Šajā politiskajā gaisotnē to viegli izdarīt,» uzskata Laura, 11. klases skolniece no Valmieras.
Rīgas Teikas vidusskolā problēmu skolēnu attiecībās ar krievu valodas skolotājiem neesot. «Mūsu skolā no sešām valodu grupām kā otrā svešvaloda piecās grupās ir krievu valoda. Sestajās klasēs no 90 bērniem 75 mācās krievu valodu. 90. gados tā nebija tik pieprasīta, visi metās uz angļu valodu. Tagad, pēdējos gados, situācija mainījusies,» stāsta šīs skolas krievu valodas metodiskās komisijas vadītāja skolotāja Valija Paikena. «Bērniem uzreiz saku: par politiku nediskutēšu. Viņiem gan jāzina mana nostāja par krievu kā otru valsts valodu - tas ir kategorisks «nē». Un tā ir politika. Bet mūsu mērķis ir valoda kā priekšmets.»
Valoda kā instruments
«Gan bērni, gan viņu vecāki apzinās, ka darba tirgū krievu valoda ir ļoti pieprasīta,» saka Valija Paikena. Tiesa, viņa neslēpj, ka ir norūpējusies par dažu skolēnu zemo līmeni. «Tikai 6. klasē sākot valodu mācīties no nulles, vidusskolas eksāmenā dabūt A līmeni nav viegli. Arī metodiskajās apvienībās spriežam, ka varbūt prasības vajadzētu atvieglot. Salīdzinoši angļu valodā mācību stundu ir daudz, bet 6. klasē krievu valodā tikai divas - kā lai šo priekšmetu apgūst tikpat kvalitatīvi? Bet no mums to prasa. Arī grāmatu izvēle nav liela - vidusskolām piedāvā tikai divas, turklāt tās sastādītas tā, ka latviešu bērnam, kurš audzis latviskā vidē, tiešām ir grūti apgūstamas. Varbūt Latgalē dzīvojošajiem ir vieglāk, bet kopumā bērniem nav viegli,» neslēpj skolotāja. Oskars, viņas audzēknis 10. klasē, atzīst, ka augstākais vērtējums, ko pie skolotājas varot nopelnīt, ir astoņi: «Nav viegli, bet šo valodu izvēlējos tāpēc, ka pasaulē tā ir otrā pēc angļu valodas.» Arī viņa klasesbiedrenes Elīna un Andra noskaņotas pozitīvi - šī valoda jāzina, lai pēc tam būtu vieglāk atrast darbu. «Ir labi mācīties krievu valodu,» saka Andra. Elīna piebilst: «Un nejauciet te iekšā politiku!» Meitenes spriež, ka, dzīvojot Latvijā, nezināt krievu valodu ir kā apzagt sevi.