Slimības cēlonis var būt gan iedzimtība, gan vielmaiņas traucējumi. To var provocēt gan iekaisuma process urīnceļos, gan tas, ka dzīvnieks maz dzer ūdeni. Riska grupā ir kastrēti, tukli un mazkustīgi runči (kaķenes slimo retāk). Izvērtējis analīzes, veterinārārsts atbilstoši slimības stadijai noteiks speciālu diētu ar samazinātu magnija daudzumu barībā. To vieglāk ievērot, izmantojot speciālo barību. Saimnieks dzīvniekam var barību gatavot arī pats, pievienojot tai noteiktos medikamentus, taču tas ir sarežģītāk. Parasti diēta jāietur aptuveni pusgadu. Nepārtrauciet to, ja šķiet, ka kaķis jau jūtas labi. Slimības gaitu un atveseļošanos var noteikt tikai ārsts. Diemžēl kaite pēc kāda laika mēdz atkārtoties. Uzmanību! Nedodiet speciālo barību veselam kaķim profilakses nolūkos, jo barības sastāvā esošās vielas var veicināt risku saslimt ar urīnakmeņu kaiti. Ja mājās ir vairāki kaķi, nebarojiet veselos dzīvniekus ar speciālo barību. Pirms dodaties pie ārsta, noteikti savāciet analīzēm kaķa urīna paraugu. Analīzei urīnu var savākt pie veterinārārsta, bet vienkāršāk to izdarīt mājās. Kastītē, kur kaķis parasti nokārtojas, jāieber pavisam nedaudz sīki saplēstu avīzes gabaliņu, lai kaķim ir ko pakārpīt. Kad mincis pačurājis, urīnu nolej trauciņā. Analīzēm nepieciešams vismaz 1 ml urīna.
*Artis Krūmiņš - Čiekurkalna veterinārās ambulances veterinārārsts