Ja ēd, tad ražo
Labojumi regulā pašlaik pieņemti otrajā lasījumā, taču, visticamāk, ūdens daudzumu ierobežojošā norma būs arī regulas galavariantā, prognozē Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta direktora vietniece Dace Ugere: «Nekad nav bijis aizliegts pumpēt gaļā ūdeni, jo ūdens nav kaitīgs. Ja patērētājs tādu produktu patērē, ražotājs ražo. Ja ūdeni pievieno vairāk nekā 5% no galaprodukta svara, tas būs jānorāda marķējumā, lai patērētājs to zina. Tas attiecas uz jebkuriem gaļas produktiem, kā svaigiem, tā žāvētiem.» Viņa arī norāda, ka ir patērētāji, kuri nevēlas ēst sausu gaļu un dod priekšroku tādai, kurā ir vairāk ūdens. Dažādiem produktiem pieļaujamais ūdens daudzums nedaudz atšķiras. Jautājums ir, kas ūdenim vēl tiek pievienots - ja tās ir citu dzīvnieku, piemēram, zivju, izcelsmes olbaltumvielas, arī tas būs jānorāda. «Sāls nav tas sliktākais konservants. Jārēķinās, ka produktiem, kam ir garš derīguma termiņš, ir pievienotas citas pārtikas piedevas,» atgādina D. Ugere. Noteikumiem pēc to pieņemšanas būs triju gadu pārejas periods, pēc kura ūdens daudzuma norādīšana marķējumā būs obligāta. Tas nozīmē, ka, iespējams, uz iepakojuma lasīsim «Šķiņķis ar pievienotu ūdeni». D. Ugere norāda, ka Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) būs jāveic kontroles, lai pārbaudītu marķējuma atbilstību produkta saturam. PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova norāda, ka obligāti ūdens sastāvs jānorāda būs tikai apstrādātajai pārtikai. «Patlaban pārtikas inspektori speciāli neveic ūdens un gaistošu vielu pārbaudes, to dara, veicot ražošanas uzņēmumu pārbaudes, tajā skaitā pārbauda produktu ražošanas tehnoloģiju un receptūru, lai salīdzinātu to ar preces marķējumā sniegto informāciju. Par ūdens pievienošanu neapstrādātai pārtikai prasības ir izvirzītas citos normatīvajos aktos - tirdzniecības standartos putnu gaļai ir paredzētas pārbaudes attiecībā uz pievienoto ūdeni,» izteicās T. Marčenkova. Izmaiņas regulā skars arī minimālo burtu lielumu marķējumā, būs obligāti jānorāda enerģētiskā vērtība, tauku, piesātināto taukskābju, ogļhidrātu, cukura, olbaltumvielu un sāls daudzums 100 gramos produkcijas. Līdz šim izcelsmes valsts bija jānorāda tikai liellopu gaļai, taču nākotnē tas attieksies arī uz cūkgaļu, aitas, kazas un putnu gaļu.
Mazie ražotāji ir par
«Es par to tikai priecāšos. Mēs gaļu pirms kūpināšanas liekam sālījumā, ūdens netiek ne masēts, ne špricēts, kā to dara lielajos kombinātos,» par izmaiņām regulā saka zemnieku saimniecības Kunturi projektu vadītāja Gunta Bole. Kunturu mājaslapā publicētajā tabulā apgalvots, ka lielveikalā nopērkamajā cūkgaļā 100 kilogramiem gaļas tiek pievienots 80 kg sālījuma un galarezultāts ir 155 kg produkcijas, bet Kunturi 100 kg gaļas izlietojot 11 kg sālījuma, kas iesūcas gaļā, un rezultātā sanāk 76 kg produkcijas. Ūdens ievadīšanu gaļā noliedz arī a/s Rīgas miesnieks ražošanas direktore Anita Parole, kura norāda, ka svaigai gaļai ūdeni nepievieno, bet pirms kūpināšanas gaļu liek marinādē, taču to neievada mehāniski. Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Bāliņš gan pieļauj, ka ūdeni ar garšvielām gaļā pumpē faktiski visi ražotāji Latvijā: «Eiropa pati to savārīja, padomju laikos tādas tehnoloģijas nebija. Tas ir Eiropas jaunievedums.» Viņš gan skaidro, ka šāda tehnoloģija ieviesta, lai produkts būtu garšas ziņā vienmērīgs - to nevar panākt, iemērcot gaļu marinādē.
Ūdens ir labs, bet sālsūdens gan ne, norāda Latvijas Diētas ārstu asociācijas priekšsēdētājs Andis Brēmanis: «Nav vairs tie laiki, kad gaļa bija jāglabā pusgadu uz priekšu, lai uzkrātu gadījumam, kad medībās ilgstoši neveicas.»