Tā stiepjas aizvien garāka, jo kāds puisis izveidojis sastrēgumu. Viņš vēlas papildināt telefona priekšapmaksas karti un angliski izklāsta savu vēlmi pārdevējai. Sieviete pie kases tikai krata galvu.
Vairāki tūkstoši studentu no dažādām pasaules valstīm katru gadu studē Rīgā. Daļa no viņiem dzīvo dienesta viesnīcā Prima Maskavas forštatē, netālu no iepriekš aprakstītā veikala.
Kādas iespējas pilnvērtīgi dzīvot Rīgā ir ārzemniekiem, kuri neprot ne latviešu, ne krievu valodu? Varam pastāstīt!
Transportā grūti
Sabiedriskais transports lielākoties ir neatņemama sadaļa no tipiska studenta rīta. Īpaši apmaiņas studentiem iesākumā ir problēmas saprast, kurā pieturā izkāpt. Sākumā, kad autobuss ir apstājies, mēģinām vaicāt tā vadītājam. Parasti atbildes vietā saņemam šofera skatienu, kādu teikumu latviski vai krieviski, bet ļoti reti - noderīgu atbildi angļu valodā. Lai neattaptos nekurienē, vienīgā iespēja ir vaicāt palīdzību kādam pasažierim, kam ar angļu valodu ir draudzīgākas attiecības. Bez atsaucīgu iedzīvotāju palīdzības neiztikt, arī mēģinot iegādāties vilciena biļetes Centrālajā stacijā, jo citādi kasiere mūs nesaprata.
Reizēm mums palīdz ķermeņa valoda. Piemēram, ja fakultātes kafejnīcas darbinieki neprot angļu valodu, ar ķermeņa valodu viegli atrisinām nelielo problēmu. Tiesa, sabiedriskajā transportā tā nav risinājums.
Kad mēģinām atvērt kontu bankā, nekādu raižu - ja ne visi, tad vismaz kāds bankas darbinieks vienmēr pratīs angļu valodu. Līdzīgi arī, mēģinot nokārtot personalizēto e-talonu, - darbinieks, kuru uzrunājam vispirms, ar mums sarunāties neprot, bet viņš pieaicina citu darbinieci, kura ar mums sazinās tekošā angļu valodā. Arī iepirkšanās Rīgas centrā vai pasūtījuma izdarīšana kafejnīcā mums iet kā pa sviestu.
Garlaicīgi mums nav Centrāltirgū - tikpat daudzveidīgas kā sastaptie personāži un viņu piedāvājums ir arī viņu valodu prasmes. Satiekam gan pārdevēju, kas ar citiem runā krieviski, bet ar mums - perfektā Oksfordas angļu valodā, gan pārdevējus, kas nav ielauzušies angļu mēlē. Otro ir vairāk, bet viņi atbruņo ar aktivitāti, meklējot kolēģus, kas var izlīdzēt. Kad sastopam pavecāku pārdevēju, kura angliski ar mums nevar sazināties, bet nedaudz runājot franciski un spāniski, sāk šķist, ka tirgū viss ir iespējams.
Uz pastu - centrā
Pamēģināsim iepazīt Vecrīgu no cita skatpunkta! Šādu iespēju piedāvā brauciens ar laivu pa kanālu. Diemžēl informācija par to ir tikai latviešu valodā, un pat pēc desmit minūšu mīņāšanās neviens no «kapteiņiem» nevēlējās mums pavaicāt, vai mēs gribam pievienoties viņu braucienam.
Svarīgs objekts ārzemju studentiem ir pasts, jo ir taču jāpastāsta vecākiem un vecvecākiem par jaunajiem iespaidiem citā valstī. Lielākajā pasta nodaļā Saktā darbinieki runā tekošā angļu valodā, bet to nevar teikt par mazākām nodaļām, pat ja tās atrodas centrā. Ja kāds ārzemju students vēlas izmantot pasta pakalpojumus netālu no dienesta viesnīcas Maskavas forštatē, varam ieteikt - labāk nemaz netērējiet laiku, sēdieties trolejbusā un dodieties uz centru.
Mūsu secinājums - ārzemniekam, studējot Rīgā, valodas barjera reizēm traucē, bet lielākoties latviešu un krievu jaunieši ir gatavi palīdzēt to pārkāpt. Arī prasme sazināties ķermeņa valodā var radīt dažas neaizmirstamas situācijas, bet parasti beigu beigās ar tās palīdzību izdodas panākt, ka abas puses ir apmierinātas.
Raksta autori ir LU apmaiņas studenti žurnālistikā