«Šajā programmā es esmu sieviete, vārda visbrīnišķīgākajā un patīkamākajā nozīmē. Es varu kaut ko aizmirst, drīkstu kaut ko nevarēt, man ir vajadzīga palīdzība, un pianists Juris Žvikovs, cikla Koncertizrādes Spīķeros iniciators, to sniedz, jo viņš ir koncerta mugurkauls,» dziedātāja Ieva Parša stāsta par koncertu Lielo komponistu mazie grēciņi, kurā šodien, 14. februārī, skanēs ievērojamo XX gadsimta komponistu radītās kabarē dziesmas.
Šī žanra erotiski rotaļīgā pieskaņa un vienkāršie, brīžiem smeldzes un brīžiem sirsnīga humora piestrāvotie stāsti par mīlestību šķiet kā radīti mūzikas vakaram, kas Spīķeru koncertzālē piedzīvojams tieši Valentīna dienā - šovakar plkst. 19.00. Kabarē mūzikas izlasē līdz ar Ievu Paršu un Juri Žvikovu klausītājus apburs, smīdinās un raudinās, gremdēs smeldzē un izklaidēs arī pianists Aldis Liepiņš un vijolnieks Juris Savkins. Savukārt par atbilstošu gaisotni un telpas vidi parūpējies videomākslinieks Roberts Rubīns.
Koncertam salūkotas britu XX gs. mūzikas leģendas - komponista un diriģenta Bendžamina Britena, franču izaicinošā mūzikas huligāna Erika Satī, kabarē žanra klasiķa Kurta Veila, Franča Grotes un amerikāņa Viljama Bolkoma kabarē dziesmas. Izrādās, ka kabarē dziesmu radīšanas grēkā kritis pat Arnolds Šēnbergs - romantiskā pasaulsuzskata principiālais lauzējs un modernisma mūzikas tēvs. Vai tikai mūzikas dižgarus nodoties tolaik pasaulē strauji plaukstošajam kabarē žanram nemotivēja labi apmaksātie pasūtījumi? Lai nu kā, bet, pēc Ievas Paršas teiktā, «Juris (Žvikovs) ir sameklējis kolosālu repertuāru un piespieda iemīlēt pat to, ko es sākumā nemaz negribēju dziedāt. Es visvisādi šlīferējos pretī, bet viņš mani turēja un iedvesmoja». Dziedātāja priecājas, ka «viss šis repertuārs runā par mīlu visdažādākajos aspektos. Tas spēlējas ar šo tēmu». Tur ir stāsts par kafejnīcas pianistu, kurš četros no rīta, manāmi piedzēries, vēl uzspēlē pēdējo dziesmu par prieku dāmai, kura, visu nakti velti centusies nocopēt kādu apmeklētāju, nu mēģina savaldzināt pianistu. Skumjāks ir stāsts par transvestītu, kurš savās visiem viesmīlīgi atvērtajās mājās gaida ciemiņus, taču sagaida savu slepkavu.
Gatavojoties šim notikumam, Ieva Parša ieskatījusies pat psihiatra Zigmunda Freida nežēlīgajā, uz cilvēka pamatinstinktu balstītajā psihoanalīzē, kas norauj mīlestībai romantisma plīvuru, un viņa antagonista Ēriha Fromma apcerējumā Mīlas māksla. Bet atbildi uz to, kas cilvēkus vilina uz kabarē, gan bijis jāmeklē pašai. Viņasprāt, turp ved bailes no vientulības. Bet, nerokot tik dziļi, tā ir dekoratīvi skaista, viegli erotiska, sirsnīga un muzikāli krāšņa izklaide.