Ukraina maina prioritātes
Vēl pašā gada sākumā par gaidāmā NATO samita galveno jautājumu tika uzskatīta ASV vadīto starptautisko spēku izvešana no Afganistānas. Tomēr pēc tam, kad martā Krievija anektēja Krimas pussalu, bet Maskavas atbalstīti bruņoti separātisti destabilizēja situāciju Ukrainas dienvidaustrumos, par alianses prioritāti kļuva NATO sastāvā esošo Krievijas kaimiņvalstu - Polijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas - aizsardzība. Kopš aprīļa šo valstu gaisa telpā patrulē lielāks skaits NATO iznīcinātāju, bet rotācijas kārtībā tur dislocēti aptuveni 600 amerikāņu karavīru, kuri piedalās mācībās.
Šonedēļ notiekošajā NATO samitā paredzēts apstiprināt pasākumus, ar kuriem organizācija paplašinās militāro klātbūtni Krievijas robežas tuvumā. Velsā alianses dalībvalstis, visticamāk, vienosies par NATO ātrās reaģēšanas spēku izveidi. Aptuveni 4000 karavīru lielās vienības, kas spēs izvietoties 48 stundu laikā, galvenais uzdevums būs aizsargāt Austrumeiropā esošās NATO dalībvalstis iespējamā Krievijas militārā uzbrukuma gadījumā, raksta The New York Times.
Alianses dalībvalstīs, kas atrodas kaimiņos Krievijai, izvietos militāro ekipējumu un apgādes līdzekļus, kas vajadzības gadījumā uzreiz būs pieejami ātrās reaģēšanas spēkiem. Lai nodrošinātu jaunās vienības kaujas spējas, Baltijas valstīs un Polijā nepārtraukti atradīsies vairāki simti NATO dalībvalstu karavīru, kuri piedalīsies militārajos manevros.
NATO vadība apgalvo, ka šie pasākumi nepārkāps 1997. gadā Krievijai sniegtās garantijas, ka alianse neveidos pastāvīgas militārās bāzes Centrāleiropā un Austrumeiropā.
Šo plānu īstenošanai būs nepieciešami apjomīgi finansiālie ieguldījumi, tādēļ NATO dalībvalstis samitā apņemsies palielināt izdevumus aizsardzībai. Pagājušajā gadā NATO vienošanos, ka dalībvalstu militārajiem tēriņiem jābūt vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IK), izpildīja tikai ASV, Lielbritānija, Grieķija un Igaunija.
NATO dati liecina, ka pērn alianses vadošās valsts ASV aizsardzības budžets bija 735 miljardi dolāru (560 miljardu eiro) jeb 4,4% no IK, vēsta ziņu aģentūra Bloomberg. Pārējo 27 dalībvalstu militārie izdevumi kopā sasniedza 288 miljardus dolāru (219 miljardu eiro), kas ir tikai 1,3% no to IK. Salīdzinājumam, Krievijas militārie izdevumi pērn sasniedza 87,8 miljardus dolāru (67,6 miljardi eiro) jeb 4,1% no IK, ziņo Stokholmas Starptautiskais miera pētījumu institūts.
Jāpārvar identitātes krīze
Analītiķi ir pārliecināti, ka šis samits būs ļoti svarīgs, lai NATO pārvarētu pēdējos gados piedzīvoto «identitātes krīzi», kas bija saistīta ar neziņu par organizācijas nākotni pēc spēku izvešanas no Afganistānas. «Šis ir pats nozīmīgākais NATO samits kopš aukstā kara beigām. Ja tas izgāzīsies, tad aliansei būs sarežģīti atgūt savu reputāciju,» britu aizsardzības domnīcas RUSI pētnieks Džonatans Ejals sacīja militārajam izdevumam Stars and Stripes. «Uz kārts ir likta NATO reputācija.»
Krievijas militārā agresija Ukrainā lika aliansei sapurināties un pārskatīt savus mērķus, par ko lielā mērā var pateikties Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. «Patiesi ironiski ir tas, ka enerģizēta un pastiprināta NATO ir Vladimira Putina sliktākais murgs, bet tieši to ir panākusi viņa taktiskā rīcība,» uzskata Džeimss Stavridis, kurš no 2009. līdz 2013. gadam bija NATO spēku komandieris.
Krievija otrdien paziņoja, ka līdz gada beigām veiks izmaiņas savā militārajā doktrīnā, atbildot uz NATO plāniem nostiprināt klātbūtni Austrumeiropā. «NATO plāni apliecina ASV un NATO līderu vēlmi turpināt politiku, kas saasina domstarpības ar Krieviju,» Krievijas Drošības padomes sekretāra vietnieku Mihailu Popovu citē ziņu aģentūra RIA Novosti.