Patiesībā tā nav mana ikdienas ēdienkarte - šādu ainu uzburu tikai Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekānei Ingai Ciprovičai, lai uzzinātu, cik tālu attīstījušās iespējas radīt mūsu garšas kārpiņām ilūziju par to, ka tiešām dzeram kafiju ar pienu, ēdam vistu kādā īpašā mērcē vai jogurtu ar zemeņu garšu. Profesore pasmaida un saka: «It kā jau tas nav nekas slikts, jo tas viss ir domāts ēšanai un dzeršanai, un to droši vien arī var dzert un ēst. Tikai nesaprotu, kāpēc tas jādara. Vai tad nevar uzvārīt kafiju, uztaisīt garšīgu mērci, bet Vegetas vietā izmantot vietējos garšaugus, kas dos labu garšu ēdienam, nevis radīs pieradumu pie spēcīgi izteiktās sāļās Vegetas garšas, kuras galvenā sastāvdaļa ir sāls un tāda cilvēka organismam ne visai tīkama lieta kā mononātrija glutamāts, kas, regulāri lietots, ar laiku atrofē mūsu garšas kārpiņas.»
Pulveris kotleti neaizstās
Taču zinātne un tehnoloģijas attīstās, un varbūt pulveri, tūbiņas, pārtikas piedevas, kas jau tagad daudzos produktos rada ilūziju par kādas sastāvdaļas klātesamību, sapresētas tabletes, no kurām mikroviļņu krāsnī pēc pāris minūtēm iegūstam kotleti vai bulciņu, ir mūsu nākotne. «Man negribētos domāt, ka tā ir mūsu nākotne, tāpēc atstāsim tūbiņas un pulverus fantastikas filmām. Domāju, neviena tablete vai pulveris neaizstās no kārtīgas gaļas ceptu kotleti un sautējumu, kas gatavots no dārzeņiem. Visi šie pulverīši, zupu koncentrāti un tamlīdzīgas lietas nav domātas ikdienas maltītēm. Jā, tās var ņemt līdzi ceļojumā, bet no tiem nevar pārtikt mēnesi no vietas,» saka I. Ciproviča un norāda uz citām tendencēm pārtikas ražošanā.
«Ja runājam par inovatīvo pārtiku, zinātnieki arvien vairāk mēģina apzināt dabas vielās esošās sastāvdaļas, kas būtu noderīgas cilvēka veselībai un pievienojamas pārtikas produktiem, lai padarītu tos profilaktiskus. Te gan nevajag iedomāties, ka šādi produkti kļūs par zālēm un vairs nebūs jāiet uz aptieku, taču šis veselīgais moments tiek ļoti rūpīgi pētīts. Viens no jauniem virzieniem pārtikas tehnoloģijā ir uztura genomika. Zinātnieki cenšas apzināt gēnus, kas būtu ietekmējami ar pārtikas starpniecību. Katrā ziņā ražotāji aizvien vairāk domā par to, kā produktus padarīt nozīmīgākus tieši no uzturvērtības viedokļa,» stāsta I. Ciproviča.
Atgriežas pie ierastā
Cilvēki kļūst aizvien izglītotāki, iepazinuši pārtikas piedevas, to dažādību, izmantošanu un ietekmi uz veselību, meklē produktus, kur dažādu ar E burtu apzīmēto vielu, īpaši konservantu un sintētisko krāsvielu, būtu pēc iespējas mazāk. I. Ciproviča saka - pašlaik notiek atgriešanās pie ierastajām vērtībām un līdz ar to veikalu plauktos parādās aizvien vairāk produktu, uz kuru iepakojuma ir uzraksti «bez konservantiem», «bez krāsvielām». Aktuāls ir jautājums, vai varam to atļauties? Īstu piedevu pievienošana ir dārgāka nekā E piedevu izmantošana. «Cilvēks saprot, ka dabisks jogurts ar īstiem augļu gabaliņiem ir vērtīgāks, bet viņam naudas pietiek tam, kuram garšu piedod aromatizators.» Vēl ir produkti, kurus nevar bez šīm piedevām saražot un nodrošināt pietiekami ilgu realizācijas termiņu, piemēram, majonēze, desa, gaļas izstrādājumi.
Ja cilvēka ēdienkarte ir pietiekami daudzveidīga, veselības problēmām nevajadzētu būt, taču, ja viņš diendienā ēdīs produktus, kuru sastāvā ir organismam nelabvēlīgas vielas, veselības problēmas var rasties. Kaut vai katru dienu ļaujot bērniem našķēties ar krāsainajām konfektēm.
Gastroenterologs un dietologs Edgars Bodnieks piekrīt, ka tieši krāsainās konfektes, košļājamās gumijas, jogurti, dzērieni, dažādi šokolādes izstrādājumi visbiežāk bērniem rada alerģiju, provocē dažādas alerģiskas reakcijas ar astmatisku klepu vai alerģiskas gremošanas trakta izpausmes. Bērniem tās var veicināt hiperaktivitāti. Pieaugušajiem, kam ir nosliece uz alerģiskām reakcijām vai kas slimo ar astmu, šādi produkti arī var provocēt līdzīgu ainu.
Ir alternatīva
Agronomijas zinātņu doktore, kas audzē ārstniecības augus un gatavo garšaugu maisījumus, Māra Vaivare no Skrīveriem stāsta: «Kāpēc jāpērk Vegeta, ja Latvijā ir pietiekami daudz garšaugu audzētāju, kas piedāvā bagātīgu klāstu garšvielu gan ar sāli, gan bez. Mēs paši dārzeņus izaudzējam savā dārzā, piena produktus pērkam no viena zemnieka, gaļu no cita. Maizi šodien ļoti moderni ir cept mājās. Katrā ziņā pārtikt no pulveriem un dažādiem maisījumiem noteikti nevajag, jo mēs nevaram zināt, kādu iespaidu tas atstās uz mūsu organismu.»