Īpašs notikums
Septembrī jau 8.reizi notiks Lotara izlolotais starptautiskais Liepājas ērģeļmūzikas festivāls, kas ir slavens ar to, ka spēj pasniegt ērģeles mūsdienīgi un atraktīvi. Piemēram, kopā ar gaismu partitūru (te nu negribas lēti žvadzināt «šovs»!), kino vai pat leļļu teātri.
Rīgas Domā ērģelnieks muzicēs kopā ar vokālo grupu Putni. Programmu (J.S.Bahs, H.Pērsels, A.Kaplē, P.Dambis, Im.Ramiņš, A.Kalējs) apvieno devīze: «Tokātas ērģelēm un Kyrie garīgie dziedājumi.» «Instrumentālajai tokātai un garīgajiem dziedājumiem ir kopīga vēsture. Agrīnā tokāta bija improvizatorisks ievads, kas sagatavoja dziedātājus attiecīgajai tonalitātei. Tikai XVII gadsimtā tā kļuva par patstāvīgu koncertmūzikas žanru,» ērģelnieks atklāj saistību.
Lai gan Rīgas Domā viņš koncertējis jau vismaz divdesmit reižu, šis būs īpašs notikums. Koncertam ir senāka priekšvēsture. Pirms trim gadiem, kad pirmoreiz Domā uzstājies kopā ar Putniem, braucot mājup, ērģelnieks jokojot ieminējies Putnu vadītājai - varētu ierakstīt CD. Drīz pēc tam Vecgada vakarā Liepājā viņš uzrakstījis lielāko nākotnes vēlēšanos un balonā palaidis gaisā. «Es vēlējos beidzot ierakstīt pirmo solo albumu. Un re, jau pēc dažiem mēnešiem to izdarīju: daļu Rīgas Domā un daļu Trīsvienības katedrālē,» atceras Lotars, kurš pērn kopā ar Putniem Rīgā jau prezentēja jauno albumu Toccata alla Fantasia.
«Priecājos par katru iespēju spēlēt Rīgas Domā, jo tā ir sevis apliecināšana, ka tu to vari, ka lielais instruments tevi nebiedē. Ērģeles ir izcilas un pietiekami labā stāvoklī, nav jāuztraucas, vai kaut kas lūzīs, plīsīs vai skanēs līdzi, kā nereti gadās ērģelnieku ikdienā.» (Lotars bijis liecinieks negadījumam, kad kolēģei uzstājoties pēkšņi ar lielu troksni vienlaikus ieskanējās gandrīz visi taustiņi!)
Dullās idejas - Liepājai
Visdrosmīgākās idejas Lotars īsteno dzimtajā Liepājā, kur iekopis pat gadumijas gaidīšanas tradīciju katedrālē, ērģeļu skaņās. Tikko izskanējusi Liepājas ērģeļu vasara, bet 11.septembrī sāksies ikgadējais starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls. Līdz šim tajā jau muzicējuši 32 ērģelnieki no deviņām valstīm. Taču būtiskāka par iespaidīgo statistiku ir radošā izdoma, kas ērģeļmūziku pasniedz kā mūsdienu cilvēkiem saistošu. Skatītājiem, piemēram, ir ļauts lielos ekrānos vērot, kā īsti ērģelnieks spēlē? Savukārt mēmais kino ērģeļu pavadījumā Liepājā pat apsteidzis inovatīvo kinofestivālu Arsenāls Rīgā. «Katrā festivālā gribam piedāvāt cilvēkiem ko īpašu. Mums bijis džezs uz ērģelēm un nakts koncerti ar gaismu režiju. Kad pirmoreiz spēlēju šādu koncertu, Trīsvienības katedrāle vienpadsmitos vakarā bija stāvgrūdām pārpildīta. Spēlēju Mesiānu, cilvēki drūzmējās pie durvīm, un līdz ar pēdējiem akordiem lielie prožektori raidīja gaismu ārpus dievnama. Tā mums pusnaktī uzausa gaisma!» - Lotars atceras koncertu, ko nosaucis par Mūžīgās baznīcas parādīšanos. Bērniem ļoti paticis kopā ar ērģelnieci Ivetu Apkalnu un Liepājas ceļojošo leļļu teātri iestudētais «četrrocīgi, četrkājīgi aizraujošais piedzīvojums kopā ar Alisi Aizspogulijā. Mums bija pat speciāli tērpi, es biju jūrnieciņš», Lotars atceras.
Ideju netrūkst, kaut arī festivālam šoruden «jāsavelk josta». «Pirmoreiz pats gatavoju programmu džeza manierē: 12.septembrī Trīsvienības katedrālē spēlēšu Swing Five, Bossa nova, Afro-Cuban, blūzus un boogie-voogie. Ja pagūšu iemācīties, pirmoreiz Latvijā skanēs Aivara Kalēja Valsis džeza stilā.» Festivālā viņš iesaistījis ne tikai ērģelniekus no Latvijas un Lietuvas, bet arī Sarkano kori un dziedātāju Žoržu Siksnu, kurš ērģeļpavadījumā dziedās Neapoliešu dziesmas. Publikas mīlulis Andris Ērglis šoreiz spēlēs sitaminstrumentus.
Lotara Džeriņa koncertos Liepājā klausītāju netrūkst, un pērn viņš titulēts kā Gada liepājnieks mūzikā. Par sasniegto viņam ir īsts liepājnieka lepnums, bet bez provinciālas ieciklēšanās. Sienas šķīvju kolekcija ērģelnieka virtuvē atgādina par viņa koncertiem Marseļas domā, Lionā, slavenajā Gļinkas kapellā Pēterburgā, Potsdamā un Lībekā Vācijā, Skandināvijā lielākajā katedrālē Trondheimā, kur kronē karaļus. Nekur prom no Liepājas viņš nerausies, jo «iespējas darboties te ir ļoti lielas. Šeit varu justies harmoniski, un man ir prieks, ka arī pašvaldība necenšas pēc kā pompoza un dārga, bet gan palīdz mākslu pasniegt kā dāvanu iedzīvotājiem». Arī vistiešākajā nozīmē - piedāvājot koncertus bez ieejas maksas. Tāds būs arī gaidāmajā festivālā Liepājā.