Kāds vēl atceras, kas tas tāds ir? Arī manā atmiņā šis objekts bija iekārtojies kaut kur Baltkrievijā, bija saistīts ar Padomju Savienību, Otro pasaules karu, un katrā ziņā tam bija jāatrodas vismaz uz Gaiziņa ar satriecošu tāluma un plašuma ainavu riņķī apkārt.
Mūsu brauciena galamērķis bija Pasienas baznīca, un turpat vien līdzās bija apmeties zināmais kurgāns. Turpat vien - bija kartē, dabā tas atradās sarežģītākā vietā, jo tā bija pierobežas josla, kurā, kā mums, aizmāršīgiem ceļotājiem, pieklājīgi atgādināja robežsargi, bez pases no mašīnas ārā nekāpj, nekāpj arī uz nogrābtām smiltiņām, un bez speciālas, trīs dienas iepriekš piesakāmas atļaujas uz draudzīgiem kurgāniem nemaz necer. Draudzības kurgāns ir izveidots 1959. gadā par godu tautu draudzībai Latvijas, Baltkrievijas un Krievijas kopīgajā robežpunktā. Kāpēc mums, dažiem četrdesmitgadniekiem, kas jau laimīgi piemirsuši pases nozīmi, robežas un līdz ar to ierobežojumus, bija tur jālien? Nepilnu kilometru nogājuši pa sēnēm pārbagātu mežu, kuram starp kokiem rēgojās krustu šķērsu savilktas dzeltenas brīdinājuma lentes, apjautām - nekāds kalns ar ainavu mūs negaida. Ik brīdi kļuva arvien neomulīgāk. Meklējot īsto ceļu uz kurgānu, atklājās arī, ka ceļabiedri nedziedās fragmentus no Žilinska operas Zilo ezeru zeme, jo šis tomēr nav tas robežpunkts.
Robežpunkts dabā neizskatījās ne pēc draudzības, ne pēc kurgāna. Aptuveni pusotra metra augsta, mākslīgi veidota pakalniņa vidū auga ozoliņš, pakalna pakājē trīs plāksnes latviešu, baltkrievu un krievu mēlē stāstīja par tautu draudzību, kurai par godu izveidotas. Līdzās kurgāniņam neliela koka platforma, tāda kā estrāde, pa kuru naski rosījās saulē sasilusi ķirzaka, bet, paveroties apkārt, bija redzami grāvji, valstu robežstabi, novērošanas kameras un sūnām apauguši trīs aleju ceļi, kas veda uz tamlīdzīgiem pieminekļiem draudzīgo valstu robežu iekšpusē. Vēl netālu no kurgāna atradās piemiņas akmens Imantam Sudmalim, kurš tieši no šīs vietas 1942. gadā sācis savu partizāna darbību. Lai arī šis robežpunkts pēc iesīkstējuša paraduma atrodas tūrisma ceļvežos, nav skaidrs, kādiem vajadzētu būs objekta apskates motīviem vai kāpēc vajadzētu kādam šo veidojumu rādīt, ja vien nav vēlme nodemonstrēt, cik nedraudzīgs var izskatīties kāds triju kaimiņzemju kopīgums dabā. Protams, kad gar manas zemes robežu kaimiņš staigā ar trimmeri, cītīgi šņakstinādams grīsli, vienīgā bēda ir uzmanīt, lai tik viņš nenotrimmerē uz robežas stādītās priedītes. Robežu sargāšana ir dabiska un instinktīva lieta, bet kurgāns latviešu valodā ieceļojis no krievu valodas, kur savukārt tam kājas aug no tjurkiem, un tā senā nozīme ir - apbedījuma uzkalns vairākos stāvos.
Kurgānā tātad ir apglabāta padomju draudzība.