Interešu konflikta riski pastāv, bet no tiem topošajai ekonomikas ministrei būs jāizvairās. Tāds ir galvenais secinājums, aptaujājot iesaistītās personas, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) speciālistus. Likums šādā situācijā paredz īpašu uzmanību, tomēr pārkāpumu tajā neuzrāda.
Par iespējamo interešu konfliktu paklusām tika runāts vēl pirms D. Reizniece-Ozola tika oficiāli izvirzīta ministra krēslam. Lai izvairītos no neobjektivitātes riskiem, topošās un arī pašreizējās valdības vadītāja Laimdota Straujuma (Vienotība) pieļāva, ka lēmumus attiecībā uz LIAA vadītāju varētu pieņemt viņa. Šāda vienošanās bija viens no galvenajiem priekšnosacījumiem, lai D. Reizniecei-Ozolai atvēlētu šo posteni. Vēlāk gan neoficiāli izskanēja runas, ka pilnībā varētu tikt mainīta LIAA pakļautības iestāde, tomēr tās izrādījās tikai baumas.
Pārraudzību nemainīs
A. Ozols Dienai uzsver, ka pārraudzība mainīta netiks un LIAA nekādas administratīvas izmaiņas nenotikšot. «Tad, kad būs jāpieņem lēmumi par mani, kas parasti ir reizi četros gados, risks par interešu konfliktu varētu parādīties. Ņemot vērā šo situāciju, lēmums par manu pilnvaru turpināšanu būs jāpieņem premjerei,» skaidro A. Ozols un piebilst, «varētu pārmest, ja sieva mani būtu iekārtojusi darbā, bet es taču jau 11 gadus esmu LIAA vadītājs. Turklāt pēdējie līgumi par manām pilnvarām ir noslēgti nesen - Vjačeslava Dombrovska laikā. Šiem pārmetumiem nav loģikas.» LIAA vadītājs vēl uzsver, ka valsts pārvaldē dažādos līmeņos «šādu piemēru ir simtiem».
Ekonomikas ministrs V. Dombrovskis neslēpj gandarījumu par to, ka tieši D. Reizniece-Ozola būs tā, kura viņu nomaina amatā. Tāpat viņš sarunas laikā nekautrējas atkārtoti slavēt A. Ozolu. Sadarbība esot bijusi laba. «Andra Ozola darbu vērtēju ļoti augstu,» viņš saka un piebilst, ka LIAA darbā kā ministrs nav iejaucies, tas neesot viņa pienākumos. «Pa tiešo iesaistīties ietekmes darbībās faktiski nozīmētu, ka es viņam neuzticos. Ja es tā darītu, tad nākamais solis būtu neuzticības izteikšana.» Iespējamo interešu konfliktu viņš noliedz pilnībā, norādot, ka jaunajai ministrei būs tikai jāatturas no atsevišķu lēmumu pieņemšanas.
Vēl spriedīs
Pati D. Reizniece-Ozola Dienai uzsver, ka ar premjerministri tiešām ir panākta vienošanās par to, ka L. Straujuma pieņems visus lēmumus, kas attiecas uz jaunās ministres vīru. Uz jautājumu, vai nepastāv risks, ka tiks pieņemti pašai LIAA draudzīgāki lēmumi, viņa norāda: «Ja es redzēšu, ka šāds risks pastāv, tad maksimāli no tā izvairīšos, un domāju, ka darba gaitā labākie risinājumi tiks atrasti.» Vienlaikus topošā ministre gan atzīst, ka viņai pašai vieglāk būtu, ja LIAA nebūtu Ekonomikas ministrijas pārraudzībā, bet «pārraudzības maiņa jau nav izdarāma vienā dienā. Tas ir nopietns lēmums, kas prasa dziļāku analīzi».
Par šo tematu gan notikšot vēl sarunas ar valdības vadītāju, bet pagaidām esot saspringts brīdis - Ministru kabineta veidošana un deklarācijas rakstīšana.
Likuma tīklos
KNAB pārstāve Laura Dūša Dienai norāda, ka pats fakts interešu konfliktu nerada. Viņa piesauc vairākus likuma punktus, kuri ministrei liegs pieņemt tādus lēmumus vai darbības, kas «ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses». Līdzīgu pienākumu uzliek arī citi likuma panti, tāpat tiek paredzēts īpašs ētikas kodekss, kas liks ministrei nekavējoties ziņot par riskiem.
Analizējot šo situāciju, Valsts kancelejas pārstāve Solveiga Līce Dienai norāda, ka interešu konflikta risks ir iespējams, jo ministrei attiecībā uz tās pakļautībā esošo iestādes vadītāju būs jāpieņem lēmumi, kas var ietekmēt radinieka personiskās vai mantiskās intereses. Tajā pašā laikā likums paredz, ka ministre var uzdot citai amatpersonai izvērtēt jautājumu un pieņemt lēmumu. «Tomēr svarīgi saprast, cik bieži būs šādi gadījumi, lai tas nekļūtu par kavēkli efektīvai iestādes darbībai,» viņa piebilst.