Protams, salīdzinot ar pret Krieviju un Turciju iesniegto sūdzību skaitu, Latvija cilvēktiesību ievērošanā izskatās pēc īstas pirmrindnieces. Tiesa, tikai tad, ja vērā ņem iesniegto sūdzību kopējo skaitu, nevis jau minētos aprēķinus par sūdzību skaitu uz 1000 iedzīvotājiem.
Taču nupat vēršanās ECT jeb, tautas valodā runājot, Strasbūrā, izskatās, kļūst ļoti populāra. Tas jau skan kā drauds: «Mēs iesim uz ECT.»
Nav noslēpums, ka līdz šim ECT ir pieņēmusi vairākus Latvijai nelabvēlīgus lēmumus, kaut vai apmierinot Bankas Baltija lietā apsūdzēto Aleksandra Laventa, Tāļa Freimaņa un Alvja Līduma sūdzības. Lai cik nepatīkami to būtu atzīt, sūdzības, protams, bija pamatotas un, izrādās, Bankas Baltija lietā apsūdzēto pieredze ir izrādījusies ļoti iedvesmojoša.
Jau pirms kāda laika ar veselām divām sūdzībām ECT vērsās par smagiem finanšu noziegumiem apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs, pret kura cilvēktiesībām pieļauto pārkāpumu aprakstīšanai, pēc viņa paša apgalvotā, bijuši nepieciešami vairāki simti lappušu.
Tagad A. Lemberga pēdās uz Strasbūru pēc taisnības pošas arī Latvijas Neatkarīgās televīzijas (LNT) priekšnieks Andrejs Ēķis un darbā uz Finanšu ministriju pārceltais bijušā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora Dzintara Jakāna bijušais vietnieks Vladimirs Vaškevičs. Pēdējais sava cilvēktiesību pārkāpuma «cenu» jau noteicis - sāpju nauda par Latvijas tiesu instanču, tajā skaitā Satversmes tiesas atteikšanos pieņemt V. Vaškeviča sūdzību par Satversmes aizsardzības biroja un Ģenerālprokuratūras lēmumu atņemt viņam pielaidi valsts noslēpumam - esot «nieka» 125 tūkstoši latu.
A. Ēķis, kurš arīdzan solās sūdzēties ECT, saskatījis klaju «savu cilvēktiesību pārkāpumu» faktā, ka tiesa apmierinājusi prokuratūras lūgumu arestēt viņam piederošās LNT īpašnieka - Neatkarīgo nacionālo mediju - kapitāldaļas. «Es saprastu, ja tas tiktu izdarīts 2003. gadā, kad tika ierosināta tā saucamā digitālās televīzijas krimināllieta, bet tagad... Tas nozīmē, ka vairs nedrīkstu darīt neko,» tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness paziņojis A. Ēķis. Par laimi Latvijas valstij un tās nodokļu maksātājiem, A. Ēķis sāpju naudu par savu cilvēktiesību pārkāpumu noteicis viena lata apmērā.
Nevar noliegt, ka dažādu krimināllietu iztiesāšana Latvijā reizēm velkas ļoti ilgi. Arī apstākļi ieslodzījuma vietās, protams, nav nekādi ideālie, drīzāk gan gluži pretēji, tādēļ gan Administratīvajai apgabaltiesai, gan Satversmes tiesai, gan ECT nereti nākas skatīt sūdzības par pārlieku ilgu pirmstiesas izmeklēšanu vai sliktiem uzturēšanās apstākļiem ieslodzījuma vietās.
Nav nekādu šaubu par to, ka A. Lembergam, A. Ēķim un V. Vaškevičam ir tiesības vērsties ECT, ja reiz viņi uzskata, ka viņu cilvēktiesības ir pārkāptas. Taču ir būtiskas nianses, kuras šos pilsoņus dara atšķirīgus no ierindas pilsoņa, kurš tiek tiesāts, piemēram, par kartupeļu maisa nozagšanu. Ierindas pilsoņu sūdzības tomēr saistās ar iespējamiem pārkāpumiem, kuru cēloņus viņi paši nevar novērst, tādiem kā pārlieku liels tiesu noslogojums vai nepietiekams finansējums ieslodzījuma vietu uzturēšanai.
Savukārt A. Lembergam un A. Ēķim, jādomā, pašiem tomēr ir gana labi saprotams, kādēļ pret viņiem vērstie tiesu darbi ieilgst. Lielākoties tas notiek tieši pašu tā dēvētajās digitalizācijas un Ventspils amatpersonu krimināllietās apsūdzēto un viņu aizstāvju aktivitāšu dēļ. Tādi triki kā tiesnešu noraidīšana šajās lietās tiek pielietoti regulāri, un rezultātā lietu izskatīšana, protams, ieilgst.
Tā dēvētajā digitālās televīzijas lietā šogad plānots noturēt vairāk nekā 50 tiesas sēžu, tātad pārmest izmeklētājiem un tiesnešiem vēlmi tās novilcināt nudien nevar. Drīzāk gan gluži pretēji - visai ticams, ka ne tikai šajās digitalizācijas un Ventspils amatpersonu lietās apsūdzētie, bet arī prokurori justos visai atviegloti, ja šajās lietās jau būtu pieņemts un stājies spēkā tiesas spriedums. Taču jau izskan prognozes, ka neatkarīgi no sprieduma, kāds tiktu pieņemts minētajās krimināllietās, kāda no pusēm to noteikti pārsūdzēs. Visnotaļ ticami, ka šīs lietas ieies Latvijas vēsturē kā nebeidzamie stāsti, kuros vēršanās ECT būs tikai viena no nodaļām.