«Sākot ar mazām, niecīgām idejām. Piemēram, velosipēdu piestātni pie Ministru kabineta. Ja gribam būt valsts, kurā nav slāņu un kārtu, nu nevajadzētu visiem valdības pārstāvjiem braukt ar luksusa automašīnām,» saka Dzintars.
Dzintars apzinoties, ka projekta nosaukums - Jauniešu ministru kabinets - skan nedaudz tendenciozi, puisis arī jutis pakausī elpu - ka no jauniešiem sagaida daudz. Te Dzintars bilst - projekta galvenā ideja jau bija nevis sniegt ideālus, brīnumainus priekšlikumus, bet gan veicināt politisko līdzdalību - gan ar savu piemēru, gan arī, tiekoties ar jauniešiem, viņiem mēģinot ieskaidrot šo ideju. «Kāds varbūt par mums saka - kas tas tur par tirliņu stāv, es taču varu daudz labāk! Tieši tā, tas ir labi, ja cilvēks pats ies, sniegs priekšlikumus vai izveidos savu projektu,» spriež Dzintars. Latvijas Jaunatnes padomes (LJP) ar Sorosa fonda-Latvija atbalstu organizētajā projektā JMK, kurā piedalījās 17 jaunieši, darbojās kā īstās valdības prototips - desmit nedēļas katru ceturtdienas vakaru pulcējās sēdēs, jauniešu ministri sadarbojās ar valdību, ministriju darbiniekiem, Saeimas deputātiem un nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, arī viesojās daudzās skolās.
Neapskauž ministrus
Jauniešu MK darbojās vairāki jaunieši, kas jau kopš pusaudža gadiem aktīvi iesaistījušies NVO, taču Dzintara nav viņu vidū. Skolas laikā viņš neesot daudz zinājis par šādām iespējām. Par JMK projektu uzzinājis LJP mājaslapā, pieteicies gan tikai pēdējā dienā, jo rakstījis bakalaura darbu. Dzintars Rīgas Stradiņa universitātē studēja starptautiskās attiecības, pirms trim dienām viņam bija izlaidums. Studiju laikā neilgu laiku strādājis Forum Cinemas kinoteātrī par biļešu kontrolieri, pēc tam sekoja prakse Ārlietu ministrijā. Pērn Erasmus apmaiņas programmā pusgadu studēja Nīderlandē.
Jautāts, kā vērtē īstās valdības darbu, Dzintars kļūst nopietns: «Neapskaužu viņus. Skaidrs tas, ka viņiem nebija nekāds simt dienu ieskriešanās laiks dots.» Arī norāda - budžeta finanšu samazinājumi sākotnēji plānoti pārāk optimistiski: «Kad mēs jau marta beigās vai aprīļa sākumā runājām ar ierēdņiem, man pačukstēja - gan jau dabūs aizdevumu tāpat, bija tāda noskaņa. Domāju, jau pašā sākumā nevajadzēja auklēties.» Dzintaram arī neesot saprotams, kādēļ šajos valstij grūtajos apstākļos ministrijās joprojām ir parlamentārie sekretāri: «Viņi saņem pietiekami lielu algu, atsevišķs resurss viņiem tiek novirzīts. Parlamentārais sekretārs nodod ziņojumu komisijai par ministrijas darbu un saka, bet blakus ir eksperts, kuram jāuzdod jautājumi, eksperts taču to uzreiz varēja pateikt.»
Dižķibele - vajadzīga
JMK valdībā iesniegto priekšlikumi vidū ir tādas idejas kā veidot āra lasītavas, nodot nevalstiskajām organizācijām materiāltehnisko bāzi un telpas, kas atbrīvojušās un valsts pārvaldei vairs nav vajadzīgas, arī veidot ārvalstīs mūsu uzņēmējiem loģistikas centrus, kur būtu pieejamas Latvijā ražotas preces, iespēju apgūt atsevišķus mācību priekšmetus citās skolās, ja savā nav iespējams to apgūt.
Uz pēdējā laikā tik populāro jautājumu, kādēļ valstī ir nelaime, - Dzintaram ir atbilde: «Dižķibele ir nežēlīga, bet vajadzīga, lai attīrītos, saprastu, kas ir kļūdas. Viens iemesls nelaimei ir draugu būšanas sistēma, kas valstī ir tik lielā mērogā. Ka ieliek amatos savus cilvēkus. Nevis spējīgos, konkurētspējīgos.»
Divi no JMK ministriem brīvprātīgi turpinās darboties divās ministrijās, daži nolēmuši pievērsties nevalstiskajām organizācijām. Dzintars jau pēc dažām nedēļām pametīs Latviju. Viņš kā attaisnojoties saka - jau pērn pieteicies maģistrantūras studijām Vācijā. Viņš Brēmenē studēs starptautiskās attiecības. Ko darīs tālāk Latvijā, puisis nezina, viņš neizslēdz, ka varētu arī iestāties kādā partijā.