Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +22 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 23. septembris
Vanda, Veneranda, Venija

Uz veikalu ar auduma maisiņu

Bio auzu pārslas kartona kastītē, cepumi papīra turzā, kurai tomēr ir plastikāta «lodziņš«, eko maize - iepakota plastikātā, eko jogurts plastmasas trauciņā ar metāla vāciņu un apdrukātu papīru apkārt, kafija, par kuras iepakojuma materiālu man nav īstas pārliecības… Apskatu sava iepirkumu groziņa saturu un secinu, ka iepakojumā tomēr dominē plastmasa.

Neviena mazā, plānā maisiņa nav - nosveru un cenu uzlīmēju tieši uz cukīni, taču esmu aizmirsusi auduma iepirkumu maisiņu un man nākas nopirkt plastikāta, bet tam pienāksies «otrā dzīve», kļūstot par miskastes maisu. Atkritumus es nešķiroju, jo manas mājas tuvumā šķirošanas tvertņu nav, bet saimnieki, kas pagalma stūrī novietojuši vairākus parastos lielos konteinerus, šķirošanu neuzskata par vajadzīgu… Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras datiem Latvijā šobrīd tiek pārstrādāti tikai 9% atkritumu, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā, tādēļ priecē, ka biedrība homo ecos: ir ķērusies pie sabiedrības izglītošanas par pārtikas iepakojuma atkritumu samazināšanu, uzsākot kampaņu Uzmanību! Maisbergs!.

Ar kampaņu pret atkritumu kalniem

«Zemie atkritumu pārstrādes rādītāji nozīmē, ka ļoti daudz izmantojamo resursu tiek apglabāti poligonos. Turklāt no nākamā gada visā Latvijas teritorijā vajadzētu būt nodrošinātai dalītai atkritumu vākšanai, un, tā kā trešā daļa no visiem mājsaimniecību atkritumiem ir tieši dažādi iepakojuma materiāli, tad likumsakarīgi, ka mēs atkal par to runājam,» par kampaņas aktualitāti stāsta biedrības homo ecos: projektu vadītāja Agita Pusvilka. Biedrības un portāla Draugiem.lv septembrī veiktajā aptaujā vairāk nekā 62% aptaujāto vecumā no 18 līdz 75 gadiem (kopumā tika aptaujāts 1071 cilvēks), apgalvo, ka viņus uztrauc iepakojuma ietekme uz vidi, diemžēl šī pati aptauja rāda arī to, ka pavisam neliela daļa aptaujāto būtu ar mieru, piemēram, ņemt līdzi savu iepakojumu, dodoties iepirkties, un tādējādi samazināt iepkojuma patēriņu. «Kampaņas nosaukums Uzmanību! Maisbergs! radies, lai akcentētu plāno vieglās plastmasas maisiņu patēriņa samazināšanas nepieciešamību, jo šie maisiņi, pirmkārt, radušies, izmantojot neatjaunojamos dabas resursus - naftu, otrkārt, tie lielākoties nonāk apglabāšanai atkritumu poligonos, jo Latvijā tos nepārstrādā,» skaidro Agita. Arī iedzīvotāju aptauja rāda - cilvēki apzinās, ka tirdzniecībā šo maisiņu ir pārāk daudz, bet pozitīvi, ka vairāk nekā puse - 52% - maisiņus izmanto atkārtoti dažādām saimniecības lietām. 70% aptaujāto uzskata, ka maisiņu patēriņš samazinātos, ja par tiem būtu jāmaksā papildus, un par šādu risinājumu šobrīd domā arī Eiropas Komisija, tāpēc jau šodien vajadzētu mācīties iepirkties, izmantojot maisiņus iespējami maz.

Gandrīz visu sašķiroto var pārstrādāt

A/s Latvijas Zaļais punkts direktors Kaspars Zakulis stāsta - Latvijā ir vairāk nekā 2400 šķirošanas punktu un 65 šķirošanas laukumu. «Šķirošanas infrastruktūras izveidē būtiska loma ir visām iesaistītajām pusēm - namu apsaimniekotājiem, pašvaldībai un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem. Ne vienmēr šī kopsadarbība ir veiksmīga, kā rezultātā iedzīvotājiem šķirošanas konteineri nav pieejami pietiekamā skaitā un izdevīgā vietā,» atzīst K. Zakulis. Iedzīvotāji ir aicināti dalītās vākšanas konteineros šķirot visa veida papīra un kartona iepakojumu (arī kartona sulu un piena pakas), stikla pudeles un burkas, PET pudeles, skārda bundžas, izlietotās sadzīves ķīmijas un kosmētikas pudeles, polietilēna plēves un maisiņus u. c. Savukārt šķirošanas laukumos iedzīvotāji var nodot ne tikai dažāda veida iepakojumu, bet arī videi kaitīgās preces, lielgabarīta atkritumus, logu stiklu, nolietoto elektrotehniku u. c. Šķirošanas laukumu Latvijas karte ir pieejama www.zalais.lv. Pārstrādes iespējas pagaidām nav vienreizlietojamajiem traukiem, plastmasas olu bretēm, jogurta un krējuma trauciņiem, saldējuma papīram un keramikas pudelēm. Tāpēc šo iepakojumu nevajadzētu mest dalītās vākšanas konteineros. «Latvijā labi ir attīstīta dažādu polimēru materiālu pārstrāde. Piemēram, visas Latvijā sašķirotās PET pudeles pārstrādā Jelgavā rūpnīcā PET Baltija, bet plēves un dažāda veida cieto plastmasu Olainē - rūpnīcā Nordic Plast,» stāsta Zakulis. Bieži vien neērtības rada fakts, ka īsti nezinām, kurā kategorijā konkrētais iepakojums ietilpst. Bet Zaļā punkta direktors skaidro - nevajadzētu lauzīt galvu, vai šo konkrēto šampūna pudelīti drīkst vai nedrīkst mest pie plastmasas. Ja ir tukša pudelīte, viegli to izskalojam un liekam plastmasai paredzētajā konteinerā, jo pēc tam viss konteineru saturs uz šķirošanas līnijām tiek profesionāli pāršķirots. Galvenais ir nemest pārējos sadzīves atkritumus dalītās vākšanas konteineros. Tādā gadījumā citu cilvēku sašķirotais var kļūt nederīgs, jo pie liela sadzīves atkritumu piejaukuma viss konteinera saturs nonāks poligonā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Maisiņu sērga

210 tūkstoši tonnu jeb trīs Gaismas pilis, kurās ietilptu visi mūsu izmestie maisiņi, pudeles, papīrs, konservu kārbas, kartona pakas un viss pārējais iepakojuma materiāls, kuru mēs nenododam pārstrādei - tik daudz iepakojuma katru gadu nonāk apglabāšanai atkritumu poligonos un veido apmēram trešo daļu no visiem sadzīves atkritumiem.
Plastmasas maisi ņu ražošanā tiek izmantoti neatjaunojami dabas resursi: jēlnafta, ogles un dabasgāze, kas atbildīgi par siltumnīcefekta gāzu rašanos. Austrālijas speciālisti aprēķinājuši - ar enerģiju, kas nepieciešama visā valstī izlietoto maisiņu ražošanai gada laikā, viena automašīna varētu nobraukt
644 000 000 km.
Gada laikā ES tiek izlietoti aptuveni simt miljardi maisiņu, vidēji viens eiropietis lieto 198 maisiņus gadā, taču paradumi katrā valstī atšķiras. Eiroparlaments pieņēma direktīvu, kas paredz līdz 2017. gadam uz pusi samazināt vienreizlietojamo maisiņu daudzumu, bet līdz 2019. gadam - par 80%.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?