Ņemot vērā pozitīvās prognozes par Latvijas straujāko izaugsmi Eiropas Savienībā, nestabilitātes mazināšanos eirozonā un Eiropas ekonomikas atveseļošanos, daudzi darba devēji atzīst, ka jūtas ne tikai pietiekami stabili, bet arī pārliecināti par izaugsmi un uzņēmuma darbības paplašināšanās nepieciešamību. Šādu tendenci apstiprina arī interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online pētījums, kas veikts Baltijas valstīs, aptaujājot dažādu nozaru darba devējus.
Jaunas vakances
Atbilstoši šī pētījuma datiem 63% no aptaujātajiem Latvijas uzņēmumiem plāno pieņemt jaunus darbiniekus. Lietuvā un Igaunijā šie skaitļi ir attiecīgi 58% un 56%. Salīdzinot ar iepriekš veiktajiem Baltijas uzņēmumu pētījuma rezultātiem, vislielākais procentuālais kāpums sagaidāms Latvijā un Igaunijā, stāsta A. Brodiņš. «Datus salīdzinot ar iepriekšējā pētījuma rezultātiem, redzams, ka par 13% Latvijā un 16% Igaunijā pieaudzis to darba devēju skaits, kuri ieplānojuši pieņemt darbā jaunus darbiniekus.»
«Visvairāk jaunu darbinieku plānots piesaistīt tieši transporta un loģistikas, informācijas tehnoloģiju (IT), ražošanas, mazumtirdzniecības, būvniecības, finanšu un apdrošināšanas uzņēmumos. Analizējot situāciju un datus, redzams, ka pieaugs tādu uzņēmumu skaits, kas meklēs pat vairākus desmitus jaunu darbinieku,» atklāj Aivis Brodiņš.
Viņš paredz, ka īpaši svarīga būs spēja pārvaldīt tehnoloģijas, kas strauji attīstās, kā arī komunikāciju prasmes un svešvalodu zināšanas. Līdzīgi domā arī Jūlija Lobanovska, CVO Recruitment Latvia partnere un vecākā konsultante. Viņa uzsver, ka IT ražotnēs raksturīgas ļoti mazas komandas, pat 3-5 cilvēki, kas apkalpo jaudīgu tehniku, tāpēc nevarot runāt par daudzskaitlīgām jaunām darbavietām. J. Lobanovska prognozē, ka augsts pieprasījums saglabāsies tirdzniecībā, bet, tā kā šajā jomā pārsvarā bieži notiek darbinieku rotācija, tikai dažas no vakancēm varot uzskatīt par jaunām darbvietām. Viņasprāt, izņēmums ir eksporta preču tirdzniecība, kur arvien ir augsts pieprasījums pēc profesionāliem eksporta vadītājiem, jo īpaši biznesa attīstībai austrumu virzienā (uz tā dēvētajām NVS valstīm). J. Lobanovska uzsver, ka šobrīd ir informācija par vismaz pāris simtiem jaunu pozīciju ārpakalpojumu centros.
Kompetence un bonusi
Ko darba devējs prasīs no darbiniekiem? «Kā galveno gribētu akcentēt proaktīvu un iniciatīvas pilnu attieksmi gan no darba devēja, gan darba ņēmēja - spēju un vēlmi strādāt atbilstoši kopējām vienotām vērtībām. No sociālajām kompetencēm šobrīd izteikti dominē analītikas prasmes un spēja strādāt ar lielu informācijas apjomu, orientācija uz klientu un rezultātu,» atbild J. Lobanovska.
«Ir darba devēji, kuri mērķtiecīgi meklē darbinieku ar uzņēmumam atbilstošām vērtībām un «pareizo» attieksmi, domājot par ilgtermiņa sadarbību,» norāda J. Lobanovska un turpina, «un ir darba devēji, kuri savus darbiniekus uztver kā resursu, ko var mainīt ik pēc pāris mēnešiem. Tie uzņēmumi, kuri strādā pēc labas prakses principiem, veido darbiniekiem individuāli pielāgotas atlīdzības shēmas, jo viens novērtēs ceļa izdevumu apmaksu, bet otrs - iespēju strādāt no mājām. Un katrs novērtēs cieņpilnu kolēģu un vadītāja attieksmi, kā arī iespēju darīt jēgpilnu darbu, par to saņemot godīgu samaksu.»
Viņa uzsver, ka Latvijas mazajā darba tirgū liela nozīme ir darba devēja tēlam, jo patlaban cilvēki rūpīgi izvēlas savu darba devēju, izvērtējot uzņēmuma vērtības, reputāciju un nākotnes perspektīvas konkrētajā nozarē.
Atalgojums augs
Prognozējams, ka pārmaiņas skars arī nodarbināto atalgojumu, jo, pēc CV-Online pētījuma rezultātiem, gandrīz katrs otrais aptaujātais darba devējs Latvijā nākamajā gadā iecerējis to paaugstināt. Atalgojuma pieaugums būs aptuveni par 5-10% atkarībā no nozares un amata, paredz A. Brodiņš.
Viņš domā, ka, saasinoties konkurencei, labāko speciālistu piesaistīšanai un noturēšanai darba devējiem personāla vadībā ļoti svarīgi kļūs tādi jautājumi kā darbinieku motivēšana un lojalitātes nodrošināšana. Darba algu pieaugumu prognozē arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone: «Līdz ar pievienošanos eirozonai mums jābūt konkurētspējīgiem Eiropas darba tirgū gan piedāvāto pakalpojumu un produktu ziņā, gan arī darba algas un darba apstākļu ziņā.»
Viņa stāsta, ka šobrīd nevar precīzi paredzēt algu pieauguma apjomus, taču var prognozēt vidējās algas pieaugumu no apmēram 711,44 eiro bruto (Ls 500) uz aptuveni 768,35 eiro (Ls 540). Būtiskākā ietekme saistīta ar minimālās algas pieaugumu par 12,5%. «Ņemot vērā, ka, pēc oficiāliem datiem, vairāk nekā viena trešdaļa nodarbināto saņem minimālo algu, vidējā alga tikai šī iemesla dēļ pieaugs par 4-5%, kas ir 28,46-35,57 eiro (Ls 20-25),» domā L. Menģelsone.