Samaksājot šo nodevu - 1000 eiro ik gadu līdz 1. aprīlim, uzņēmējs, kas izmantos konkrētās jūras teritorijas, saņems atļauju akvakultūras darbībai nepieciešamo iekārtu ierīkošanai un ekspluatācijai.
Diena jau rakstīja, ka Ekobaltika Group ir izteicis vēlmi Baltijas jūrā audzēt sprostos zivis, un tāpēc ir plānots izsludināt konkursu, kurā piedaloties uzņēmēji varētu iegūt tiesības izmantot astoņas jūras teritorijas akvakultūras attīstīšanai. Par to gan vēl būs jālemj valdībai. Tikmēr Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Ingrīda Puriņa Dienai iepriekš izteica satraukumu par zivju audzēšanas sprostos radītā piesārņojuma izteikti negatīvo ietekmi uz jūras vides stāvokli. Arī Vides aizsardzības kluba (VAK) viceprezidente Elita Kalniņa uzskata, ka tas varētu būt papildu slogs jūrai, un tā vietā vajadzētu veicināt dabisko zivju populāciju atražošanos jūrā un upēs, nevis audzēt tās mākslīgos apstākļos. Vakar arī vairākas organizācijas, tajā skaitā VAK, iesniedza vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam aicinājumu risināt ar jūru saistītās vides problēmas.
Ekobaltika Group komercdirektors Aleksandrs Baranovs gan noraidīja šīs bažas un piebilda, ka bez zivīm plānots audzēt arī moluskus, kuri veicina ūdens attīrīšanu, turklāt uzņēmums būšot atvērts sadarbībai ar kontrolējošajām iestādēm. Viņa vērtējumā plānotā nodeva 1000 eiro ir pārlieku augsta.
Šo nodevas apmēru ministrija noteica, skatoties pēc jau esošiem līdzīga veida maksājumiem, Dienai pastāstīja Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta Zvejas pārvaldības un zivju resursu nodaļas vadītāja vietniece Inese Miķelsone. Noteikumu anotācijā minēts, ka šai nodevai nevajadzētu radīt šķērsli akvakultūras attīstīšanai jūrā. Iegūto naudu plānots ieskaitīt valsts pamatbudžetā. Par to, vai šie līdzekļi varētu tikt izlietoti, piemēram, zivju resursiem nodarīto zaudējumu kompensēšanas pasākumiem, vēl tiks spriests, turpinot šo noteikumu izstrādi, tāpat tiks paredzēts, kas šos līdzekļus administrēs.