Atbildīgās amatpersonas ir pārliecinātas, ka AFI darbība nodrošinās Latvijas kopējo ekonomikas izaugsmi un veicinās uzņēmējdarbības attīstību, jo ļaus īstenot inovatīvus projektus, kā arī stiprinās atbalstu biznesa uzsācējiem.
Nekonkurēs ar bankām
AFI darbosies ar valsts atbalsta programmu starpniecību un to finansējumu veidos Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļi un valsts līdzfinansējums. Jaunajā struktūrfondu programmēšanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam šīm atbalsta programmām iezīmētie ES līdzekļi ir 429 miljoni eiro, kuriem vēl papildus būs valsts līdzfinansējums. Tā, piemēram, energoefektivitātes programmā pieejamais ES finansējums ir 280 miljoni eiro, bet atbalstam uzņēmējdarbībai tiks novirzīti 149 miljoni. Jāpiebilst, ka AFI pamatkapitāls ir 215 miljonu eiro, bet jau pašlaik administrēto atbalsta programmu budžets ir 284 miljoni eiro. AFI padomes priekšsēdētāja un Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietniece Līga Kļaviņa Dienai stāsta, ka AFI nekādā gadījumā nekonkurēs ar komercbankām, jo tās uzdevums ir aizpildīt tās nišas finanšu tirgū, kurās nestrādā komercbankas.
FM Finanšu tirgus politikas departamenta direktores vietniece Aija Zitcere Dienai skaidro, ka kreditēšanā ir, «nosacīti runājot, trīs zonas. Pelnošā jeb baltā zona, kurā bez liela riska darbojas komercbankas, melnā zona, kurā nevienam kreditētājam nevajag darboties, jo, izvērtējot riskus, skaidrs, ka projekts nav dzīvotspējīgs. Pa vidu ir pelēkā zona - riskanti, bet kvalitatīvi projekti, kuriem nav nodrošinājuma. Šī zona nav interesanta komercbankām, bet ir nepieciešama uzņēmējdarbības attīstībai, tādēļ tieši šajā zonā darbosies AFI».
Ostapus benderus atraidīs
L. Kļaviņa min, ka tipisks AFI klients ir uzņēmējdarbības uzsācējs, kuram nav nodrošinājuma, bet ir kvalitatīvs projekts. Atšķirībā no komercbankām AFI nevērtēs nodrošinājumu, bet projekta kvalitāti. Viens no veiksmīgiem piemēriem ir pazīstamā šefpavāra Valtera Zirdziņa restorāns Vecrīgā. Uzņēmējs savam restorānam nevarēja dabūt kredītu komercbankā, jo nebija nodrošinājuma, tādēļ vērsās valsts bankā, kura piešķīra līdzekļus.
AFI kredītu izsniegs arī jau strādājošiem uzņēmumiem, kuri vēlēsies attīstīt savu uzņēmumu, piemēram, ieviest tādu inovāciju, kura atmaksāsies tikai ilgtermiņā. Tajā pašā laikā L. Kļaviņa uzsver, tā kā AFI darbojas ar publiskajiem līdzekļiem, tad ir izstrādāti stingri kritēriji projektu izvērtēšanā. Amatpersona sola, ka tādi projekti kā bēdīgi slavenais lauku lāzeršovs netiks atbalstīti.
Alegorijās runājot, AFI nebūs iestāde, kur līdzekļus pasmelties ostapiem benderiem. A. Zitcere gan norāda, ka AFI slikto kredītu īpatsvars būs nedaudz lielāks nekā komercbankām. Katrai atbalsta programmai tiks noteiktas savas procentu likmes, ņemot vērā riska pakāpi. Jo riskantāks projekts, jo lielāka procentu likme.
Apvienos trīs iestādes
L. Kļaviņa stāsta, ka AFI izveide noris saskaņā ar pagājušā gada decembrī valdības atbalstīto plānu, kas sastāv no trim soļiem. Pašlaik tiek īstenots pirmais solis - jaunas kapitālsabiedrības - vienotās AFI - izveide. Nākamais solis ir Altum, LGA un LAF apvienošana jaunajā kapitālsabiedrībā, kurai ir holdinga struktūra. Tā ir savstarpēji saistītu kompāniju struktūra, kurā mātes sabiedrībai īpašumā pieder citu kompāniju (meitas sabiedrību) kapitāla daļas vai akcijas. Pēdējais solis ir trīs minēto institūciju integrēšana vienotajā AFI, izveidojot vienu kapitālsabiedrību. Pēdējo divu soļu jeb AFI restrukturizācijas vadītājs būs Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.
L. Kļaviņa skaidro, ka Altum, LGA un LAF integrācija praksē nozīmē, ka tiek apvienotas to struktūras, piemēram, grāmatvedības, kā arī izveidota vienota atbalsta programmu administrēto līdzekļu uzskaites sistēma. Notiek arī atbalsta programmu apvienošana, raugoties, lai nebūtu nekādu pārrāvumu, kā arī lai novērstu pārklāšanos, funkciju dublēšanos un resursu neefektīvu izmantošanu.
Būs īpašs likums
A. Zitcere gan uzsver, ka arī vienotajā AFI katra no iesaistītajām institūcijām saglabās savas specifiskās funkcijas. Altum, piemēram, pārsvarā specializējas kredītos un tas tā arī paliks. Savukārt LGA saglabās garantiju, mezanīna aizdevumu izsniegšanas un riska kapitāla fonda funkcijas, bet LAF orientēsies uz atbalstu lauksaimniekiem. A. Zitcere norāda, ka varētu mainīties katras konkrētās funkcijas īpatsvars. Ja ekonomiskās krīzes laikā un tūlīt pēc krīzes dominēja tiešie kredīti, tad tagad to īpatsvars varētu sarukt, palielinoties riska kapitālam un mezanīna aizdevumiem.
Tā kā par AFI atbildīgas ir trīs nozaru ministrijas - Ekonomikas, Finanšu un Zemkopības, tad to pārstāvji arī darbojas izveidotajā uzņēmuma padomē, lai varētu ar AFI darbības starpniecību īstenot savas nozares politiku. Jāpiebilst, ka AFI ir savs specifisks regulējums, kurš ir atšķirīgs no citām valsts kapitālsabiedrībām, līdz ar to uz to arī neattieksies pilnībā viss regulējums, kuru paredz jaunais publisko personu kapitālsabiedrību pārvaldības likumprojekts. Būtiskākā atšķirība ir tā, ka nepieciešama tieša nozaru ministriju līdzdarbība atbalsta programmu īstenošanā. L. Kļaviņa arī stāsta, ka pašlaik FM top jauns likumprojekts, kurš regulēs tieši AFI darbību. Taču institūcija savu darbu gatavojas sākt, kā jau iepriekš minēts, šoruden neatkarīgi no tā, vai jaunais, īpaši AFi paredzētais likumprojekts tad jau būs apstiprināts.