Kam vieglāk, kam smagāk
Osteoartrīts ir locītavu slimība, kas attīstās tāpēc, ka locītavu virsmu veidojošie skrimšļaudi nolietojas. Veseli skrimšļi ļauj locītavu virsmām pārslīdēt vienai pār otru, nodrošinot brīvas locītavu kustības, turklāt skrimšļaudiem ir arī amortizējoša funkcija. Osteoartrīts vairāk raksturīgs gados veciem cilvēkiem. Savukārt reimatoīdais artrīts rodas imūnsistēmas bojājumu rezultātā, kad baltie asins ķermenīši, kas parasti aizsargā organismu, pēkšņi uzbrūk veselajiem audiem, jo īpaši locītavu sinoviālajam apvalkam, un tas var skart ikvienu neatkarīgi no vecuma. Novērots gan, ka biežāk saslimst sievietes, nevis vīrieši. Atkarībā no dažādiem faktoriem - vecuma, slimības stadijas, vispārējā veselības stāvokļa, dzīvesveida - vieniem slimība norit vieglākā, citiem smagākā formā, arī ārstēšanas metodes tiek izvēlētas, skatoties uz cilvēku holistiski jeb kopumā. Pirms jebkuru medikamentu nozīmēšanas ārsts analizē indivīda sūdzības, iztaujā par citām orgānu sistēmām, ģimenes anamnēzi, darba vidi, veic fizikālo izmeklēšanu, novērtē veikto laboratoro un radioloģisko izmeklējumu datus. Tas nozīmē, ka jebkura nozīmētā terapija ir ārsta pārdomāts un pamatots lēmums. Lai novērstu iekaisumu un līdz ar to sāpes un deformāciju rašanos nākotnē, ir būtiski sekot ārsta norādījumiem.
Zāles un optimisms
Arī artrīta ārstēšanu var iedalīt divos veidos - nefarmakoloģiskā terapija un farmakoloģiskā terapija. Nefarmakoloģiskajā terapijā ietilpst četri pamatprincipi, kas vienādi visiem artrīta veidiem, skaidro P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas reimatoloģe Jūlija Zepa: pozitīvas domas un optimistiska attieksme pret dzīvi, augumam atbilstoša ķermeņa masa, pareiza stāja un kustības, fiziskās aktivitātes, kas neizraisa pārslodzi, kā arī darba vide, kas draudzīga locītavām, muskuļiem un cīpslām.
Medikamentozā jeb farmakoloģiskā terapija un tās veids (lietotie medikamenti un to lietošanas ilgums) gan ir atkarīgi no artrīta veida. Pie reimatoloģiskā artrīta runa ir par slimību modificējošajiem antireimatiskajiem līdzekļiem, kas savukārt tiek iedalīti divās grupās - sintētiskie, piemēram, metotreksāts, sulfasalazīns utt., vai bioloģiskie, piemēram, TNF alfa blokatori vai IL-6 receptoru blokatori. Šie ir pamata jeb bāzes medikamenti autoimūniem un hroniskiem iekaisuma artrītiem (reimatoīdajam artrītam, psoriātiskajam artrītam, ankilozējošajam spondilītam).
Savukārt, ja artrīts galvenokārt ir saistīts ar mehānisku pārslodzi, kas izraisa skrimšļa dilšanu, kaulu kontūras izmaiņas, locītavas iekšējā apvalka iekaisumu, kā arī ar ģenētisko noslieci uz locītavu slimībām un deformācijām, vairāku veicinošu faktoru klātbūtni, piemēram, aptaukošanos (šo izmaiņu kopu sauc par osteoartrītu), tad runa ir par simptomātisko - pretsāpju un pretiekaisuma - terapiju. Šeit vadošo lomu ieņem nesteroīdie pretiekaisuma medikamenti, kas tiek lietoti vietēji (ziedes, geli) vai perorāli. Veic arī injekcijas - locītavās ievada zāles, kuru sastāvā ir viena no vielām, kuru ražo locītavu skrimšļa šūnas. Pie viegla vai vidēji izteikta osteoartrīta šī terapija atvieglo vai mazina sāpes, un cilvēks var kustēties pareizāk, kas ir svarīgi, jo, nepareizi noslogojot ķermeni, var tikt traumētas citas - veselās - locītavas. Osteoartrīta ārstēšanā iedarbība ir arī uztura bagātinātāju lietošanai. Atsevišķi šūnu pētījumi laboratorijās pierādījuši, ka, lietojot šīs pārtikas piedevas, parādās nelieli uzlabojumi. Artrīta gadījumā iesaka tādas pārtikas piedevas kā haizivs skrimšļa vielu glikozamīns, sojas un avokado ekstrakts, mežrozīšu augļu ekstrakts.
«Mēdz būt, ka artrīts ir saistīts ar urīnskābes kristālu izgulsnēšanos - podagru. Tad terapijā būtiska loma ir diētai - noteiktu produktu izslēgšanai no ikdienas maltītes, urīnskābes līmeni asinīs pazeminošiem medikamentiem. Ja artrīta rašanās ir saistīta ar ļaundabīgu audzēju kādā no iekšējiem orgāniem, tad pamata terapija ir ļaundabīgā audzēja terapija - operācija, iespējams, staru vai ķīmijas terapija, skaidro J. Zepa. «
Vingrot bez pārslodzes
Gan osteoartrīta, gan reimatoīdā artrīta ārstēšanā liela nozīme ir fizioterapijai, taču vingrojumi vienā un otrā gadījumā atšķiras. Atšķirīgas vingrojumu kombinācijas un slodze būs arī atkarībā no tā, kurā ķermeņa daļā artrīts ir lokalizējies un kādā stadijā tas ir. Piemēram, slimniekam, kuram ir skolioze, būs nepieciešama citāda terapija nekā tam, kuram ir plakanā pēda, skaidro P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas reimatoloģe Inita Buliņa. «Vingrošanas mērķis ir locītavu stabilizēšana - nostiprināt locītavu muskuļus. Pamazām, bez pārslodzes, turklāt ir pierādījies, ka vingrot speciālista pavadībā ir efektīvāk nekā individuāli. Bet, protams, labāk vingrot mājās savā nodabā nekā nevingrot nemaz,» saka I. Buliņa. Tikai jāņem vērā, ka slodze jākāpina pamazām un, ja kāda locītava stipri sāp, ilgstoši bijusi pasīva, mazkustīga, nevajag censties uzreiz izpildīt maksimālo vingrojumu skaitu. Kā vingrot - to ieteiks reimatologs, ārsti pacientus nodrošina arī ar vizuālo materiālu, kur aprakstīta un attēlota pareiza vingrošana.
Lai uzlabotu pareizu kustībspēju, var lietot papildlīdzekļus - ortopēdiskās pazolītes apaviem, spieķi vai kruķi pareizā augstumā, pareizā leņķī, kā arī ortozes. Reimatoīdā artrīta slimniekiem būtisks ir uzturs - ilgtermiņā labus rezultātus sniedz t. s. Vidusjūras diētas ievērošana. Sliktāk ārstēšanai padodas smēķētāju reimatoīdais artrīts, tāpēc ārsti iesaka jau pirms terapijas sākšanas no šī netikuma tikt vaļā.
Par izjūtām jāstāsta
Ārsta un pacienta saskarsmes pamatā ir dialogs, bet veiksmīgas sadarbības pamatā - uzticēšanās un godīgas atbildes, pretējā gadījumā ir grūtāk gan izvēlēties piemērotāko terapiju, gan kontrolēt slimības norisi un atveseļošanās gaitu, turklāt sadarbībai jābūt regulārai, visā ārstēšanas procesa garumā. Tā kā artrīts ir hroniska slimība, parasti medikamenti jālieto pat vairāku gadu garumā, jāveic analīzes, regulāri jāapmeklē reimatologs. Ja pacients nestāsta ārstam par savām izjūtām saistībā ar medikamentu lietošanu, ārsts nevar pieņemt pareizu lēmumu par terapijas maiņu vai atcelšanu vai devas palielināšanu. Ir daudzi faktori, kas balstās uz pacienta izjūtām, ko nevar izmērīt vai pārbaudīt analīzēs, piemēram, sāpju izteiktības pakāpe, slikta dūša, miega traucējumi utt. Tāpēc noklusēšana par pašsajūtu var nelabvēlīgi ietekmēt veselības stāvokli perspektīvā, jo ārsts pieņem lēmumus, balstoties uz pacienta stāstīto. Reizēm gadās, ka pacients noklusē faktu, ka nelieto nozīmēto medikamentu, piemēram, metotreksātu, jo jūtas slikti blakņu dēļ vai arī neuzskata par vajadzīgu dzert zāles, kad jūtas labi. Tādējādi bieži ir gadījumi, kad tas būtiski un nelabvēlīgi ietekmē pacienta veselības stāvokli un dzīves prognozi. Iekaisumu, kas saistīts ar imūnās sistēmas cīņu pret savu organismu, prot ārstēt visā pasaulē, bet deformācijas, kas ir šī iekaisuma sekas, ar zālēm nav iespējams izārstēt. Tāpēc ļoti svarīgs ir laiks - agrīna diagnostika un savlaicīga, efektīva terapija. Turklāt, pārtraucot lietot zāles, to iedarbība saglabājas vēl 3-5 mēnešus, taču tad seko slimības uzliesmojums, un tikpat kā nekad nav iespējams panākt iepriekš sasniegto rezultātu ar tiem pašiem medikamentiem.
Kā sadzīvot
Lai sadzīvotu ar artrītu, pieskaņotu diagnozei savu ikdienu, nākas šo to pamainīt arī dzīvesveidā. «Pirmkārt, pieņemt situāciju, kāda tā ir, un izdomāt plānu, kā to uzlabot. Psihologi mēdz teikt, ka slimība bieži vien ir dāvana, caur kuru cilvēks var daudz ko iemācīties un iegūt. Izklausās skarbi un savā ziņā nežēlīgi! Detalizētāk aprunājoties ar pacientiem par emocionālajiem faktoriem, kas veicināja slimības izpausmi, lielākoties viņiem pašiem ir zināms, ko vajag mainīt dzīvē - piemēram, darbu, atrisināt konfliktu ar vecākiem, vērsties pēc palīdzības, lai tiktu pāri tuva cilvēka nāvei utt. Slimība parasti liek cilvēkam apstāties un pārdomāt dzīves aspektus, salikt prioritātes, ieklausīties sevī, vairāk sevi mīlēt. Otrkārt, analizēt, cik veselīga un draudzīga locītavām ir darba un mājas vide - to pēc iespējas ātrāk pielāgot. Treškārt, pārdomāt ēšanas paradumus - varbūt ir kādi produkti, kas pasliktina pašsajūtu. Ceturtkārt, izveidot savu fizisko aktivitāšu kompleksu, kas stiprina locītavas un muskuļus un neizraisa pārslodzi,» svarīgos faktorus uzskaita J. Zepa. Ikdienas norises un ierobežojumi ir atkarīgi no tā, kuras locītavas ir iesaistītas, kad izteiktākas sāpes - naktī un no rīta vai vakarā. Sastopoties ar artrīta diagnozi, jārēķinās, ka būs jāieklausās sevī, būs biežāk jāsadarbojas ar mediķiem, būs jāpārdomā un jāpielāgo fizisko aktivitāšu spektrs tā, lai nejustu artrīta izraisītas sāpes.
Katrā dzīves posmā ir savas prioritātes, piemēram bērnu radīšana, arī ar reimatoīdo artrītu slimojošas sievietes var plānot grūtniecību, kad kaitei nav aktīvais periods un iestājusies remisija. Tad jāinformē ārsts par grūtniecības plānošanu un jāizvērtē, kā samazināt medikamentu devu, kad pārtraukt to lietošanu.